Superkarstā planēta WASP-76b tika atklāta jau 2013. gadā un atrodas Vēža zvaigznājā aptuveni 640 gaismas gadu attālumā no Zemes. Daži avoti savulaik minēja 390 gaismas gadu attālumu, bet jaunākie dati liecina, ka šīs aplēses ir nepareizas. Tā ir aptuveni mūsu Saules sistēmas lielākās planētas – Jupitera – masas planēta, bet teju divtik liela, tātad mazāk blīva. Nupat izdevumā "Nature" publicētajā pētījumā astronomi klāsta, ka uz šīs planētas konkrētās vietās, iespējams, no debesīm līst pavisam nelāgs lietus – dzelzs lietus.
WASP-76b ir ļoti tuvu savai zvaigznei un apriņķo to reizi 1,8 Zemes dienās (tātad WASP-76b gads ir tikai nepilnas divas Zemes dienas). Planētas rotācijas ātrums ap savu asi ir izlīdzināts ar ātrumu, kādā planēta apriņķo savu zvaigzni, tādējādi pret zvaigzni vienmēr pavērsta viena un tā pati planētas puse, gluži kā no Zemes varam vērot tikai vienu Mēness pusi.
"Šis, visticamāk, ir viens no ekstrēmākajiem klimatiem, kādu esam konstatējuši uz citplanētas. Nāksies paplašināt mūsu izpratni par to, kas tad īsti ir klimats, planētu atmosfēra, lai izprastu šo objektu," vietnei "Space.com" atzīst viens no pētījuma autoriem un Ženēvas Universitātes asociētais profesors Dāvids Ērenreihs.
Lai izpētītu superkarsto gāzu milzi, Ērenreihs un kolēģi lika lietā spektroskopijas instrumentu ar gardu nosaukumu – ESPRESSO (Echelle Spectrograph for Rocky Exoplanets and Stable Spectroscopic Observations), kas uzstādīts Čīlē esošajā Ļoti lielajā teleskopā (Very Large Telescope – VLT).
Ar ESPRESSO veiktā spektroskopiskā analīze liecina, ka mijkrēšļa zonā, proti, vietā, kur uz WASP–76b mūžīgā diena pāriet mūžīgajā naktī, ir dzelzs tvaiku klātbūtne, kas nakts pusē vairs netiek fiksēti. "Tur notiek kaut kas tāds, kas liek dzelzij pazust," skaidro Ērenreihs.
Pašreiz labākais izskaidrojums, ko astronomi liek galdā, ir – pamatīgo temperatūru atšķirību dēļ radies spēcīgais vējš un planētas rotācija palīdz nogādāt iztvaikojušo dzelzi no planētas karstās jeb dienas puses uz nakts pusi, kur temperatūra jau ir gana zema, lai dzelzs tvaiks kondensētos un burtiski lītu dzelzs sulfīda un dzelzs hidrīda lietus. Ideāls laiks piknikam ellē.
Nu astronomi plāno pievērsties arī citiem tā dēvētajiem "karstajiem Jupiteriem", lai labāk izprastu šo fenomenu, un lielas cerības tiek liktas uz Džeimsa Veba kosmisko teleskopu, kas ļaus rūpīgāk ielūkoties citplanētu atmosfēru dzīlēs. Ja viss norit pēc plāna (kā tas līdz šim nenotika, jo palaišana sākotnēji bija plānota jau 2018. gadā), tas izplatījumā beidzot tiks nogādāts nākamgad.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
