Campus  - 585
Foto: LU fotoarhīvs
Jauno pētnieku darba spars rezultējas jaunos atklājumos. Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes trešā studiju gada doktorante Karīna Narbute veic pētījumu par progresējošas neirodeģeneratīvas slimības apturēšanas iespējām. Pateicoties mecenāta "Mikrotīkls" un LU fonda atbalstam, pētniecība noris vēl augstākā līmenī.

Laba izglītība un zināšanas izglābs pasauli, uzsver Narbute, kuras ikdiena aizrit LU Medicīnas fakultātes Farmakoloģijas katedrā, izstrādājot doktora darbu "Eksosomu neiroprotektīvās īpašības Pārkinsona slimības modeļdzīvniekos". Darba vadītāja ir profesore Vija Kluša, kura atzinīgi vērtē Karīnas Narbutes attieksmi pret darbu, entuziastiski risinot ļoti aktuālu tēmu – kā aizsargāt centrālo nervu sistēmu no bojājumiem, kas izraisa Pārkinsona slimību.

Pētījumā tiek izmantotas no cilvēka piena zobu cilmes šūnām izolētas eksosomu vezīkulas. Iegūtie dati liecina, ka šo šūnu intranazāla ievadīšana noregulē līdz normālam līmenim visas minētās izmaiņas, kas norāda uz smadzeņu šūnu jaunu reģenerācijas iespēju ar eksosomu vezīkulām. Tas ir prioritārs darbs, un ne velti tas jau ir akceptēts publicēšanai augstas citējamības indeksa žurnālā "Stem Cells Translation Medicine". Profesore Kluša pateicas mecenātam "Mikrotīkls" par efektīvākām darba iespējām un uzsver, ka darbs noteikti jāturpina, veltot uzmanību reģenerāciju veidojošiem faktoriem, kas ir nākotnes uzdevums medicīnā vispār.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!