Zinātnieki mudina sabiedrību iesaistīties projektā, lai palīdzētu noteikt izcelsmes vietu simtiem tūkstošiem galaktiku radioviļņu avotu, kas ir atklāti ar lielāko jebkad uzbūvēto radioteleskopu – LOFAR. "Campus" jau ziņoja, ka nozīmīga LOFAR daļa atrodas arī Irbenē.
Kur rodas šie noslēpumainie objekti, kas dažreiz izstiepjas tūkstošiem gaismas gadu platumā? Jauns sabiedrības zinātnes līdzdalības projekts "LOFAR Radio Galaxy Zoo" sniedz ikvienam aizraujošo iespēju ar datora palīdzību pievienoties meklējumiem, lai noteiktu mājvietas melnajiem caurumiem, kas ir ar šo radioteleskopu novēroto avotu centros.
Astronomi izmanto radioteleskopus, lai radioviļņos uzņemtu debess attēlus, līdzīgi kā veidojot zvaigžņu un galaktiku kartes redzamo viļņu garumos ar tādām ierīcēm kā Habla kosmiskais teleskops. Atšķirība ir tāda, ka radioteleskops rāda pavisam atšķirīgu debess ainu kā redzamās gaismas teleskopi. Radio viļņos zvaigznes un galaktikas nav tieši saskatāmas, bet gan tiek novērots liels skaits kompleksu veidojumu, saistītu ar masīviem melnajiem caurumiem galaktiku centros. Vairumu putekļu un gāzes notiesā melnais caurums, bet daļa vielas aizplūst un tiek izšauta tālu kosmosā. Šī viela veido lielas, ekstrēmi karstas gāzes strūklas, kas veido kompleksos veidojumus, ko novēro ar radioteleskopiem.
Nīderlandes Radioastronomijas institūta ASTRON vadībā ar LOFAR teleskopu tiek turpināta debess juma novērošana radioviļņos, un četri miljoni radioviļņu avotu jau ir atklāti.
"Lai arī starptautiskā LOFAR komanda sastāv no vairāk nekā 200 astronomiem no 18 valstīm, cilvēkresursu aizvien ir pārāk maz, lai tiktu galā ar šo apjomīgo uzdevumu – identificēt, kurš radioviļņu veidojums pieder kurai mājvietas galaktikai," skaidro Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošais pētnieks Artūrs Vrubļevskis.
Tāpēc LOFAR astronomi lūdz sabiedrības palīdzību. Sabiedrības zinātnes līdzdalības projekta "LOFAR Radio Galaxy Zoo" ietvaros cilvēkiem lūgts skatīt LOFAR attēlus un galaktiku attēlus, un tad asociēt radioviļņu avotus ar galaktikām.
"LOFAR jaunais apskats ir atklājis miljoniem līdz šim nenovērotu radioviļņu avotu. Ar sabiedrības palīdzību mēs varam izpētīt šo avotu datu – kur atrodas ar tiem saistītie melnie caurumi? Kāda tipa galaktikās atrodas šie melnie caurumi?" klāsta Hubs Rottegerings no Leidenes Universitātes Nīderlandē.
Viņa kolēģis Tims Šimvels no ASTRON un Leidenes Universitātes paskaidro, kāpēc tas ir nozīmīgi: "Jūsu uzdevums ir asociēt radioviļņu avotus ar īstajām galaktikām. Tas ļaus pētniekiem saprast, kā radioviļņu avoti veidojas, kā melnie caurumi attīstās un kā tik milzīgs vielas daudzums var tikt izšauts tālu kosmosā ar tādu neredzētu enerģiju."
Gribi iesaistīties? Tad lasi tālāk, kur arī paskaidrots, kas tieši jādara!
Piemēram apskatīsim slaveno radioviļņu avotu 3C236. Pirmajā attēlā ir radioviļņu avots, otrajā attēlā ir redzamo viļņu foto ar vairākām zvaigznēm un galaktikām, bet trešais attēls ir radioviļņu un redzamo viļņu attēli, kas pārklāti viens virs otra. Šajā gadījumā radioviļņu starojuma avots ir skaidrs – tas ir spožais punktveida radioviļņu avots radioviļņu starojuma attēla centrā. Šajā vietā atrodas masīvs melnais caurums, kas ierosina radioviļņu aktivitāti. No pārklājuma ar redzamo viļņu attēlu ir iespējams noteikt, kura galaktika ir mājvieta šim melnajam caurumam.
Citi attēli atrodami šeit, bet instrukcija šajā video (angļu valodā):
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
