vakcīna, pote, vīruss
Foto: Shutterstock
Jaunas vakcīnas izstrāde pret specifisku vīrusu ir ilgstošs process. Ja viss iet gludi un pēc plāna, tas tāpat paņem vismaz pusotru gadu, bet tas ir pats optimistiskākais scenārijs. Praksē lielākajā daļā gadījumu laiks no vakcīnas izstrādes līdz apstiprināšanai aizņem daudzus gadus, ja tā neizgāžas klīnisko pētījumu fāzē. Tāpēc Covid-19 pandēmijas laikā, kad ik dienu mirst simtiem cilvēku, zinātnieki visā pasaulē mobilizējušies un pievērsuši uzmanību arī jau eksistējošiem medikamentiem un vakcīnām, lai izpētītu to iespējamo efektivitāti cīņā pret Covid-19. Jau vēstījām par Pasaules veselības organizācijas (PVO) uzsākto megaeksperimentu "Solidarity", kurā pētīs četrus jau eksistējošus medikamentus, taču nu starts tiks dots arī plašam pētījumam par 100 gadus senas vakcīnas iespējamo pozitīvo efektu cīņā ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību.

Stiprināšanai, ne pilnīgai imunitātei

Uzreiz jāuzsver – šajā starptautiskajā pētījumā, kas pašlaik aptver četras valstis, netiek liktas cerības uz vakcīnu, kas garantēs specifisku imunitāti tieši pret jauno koronavīrusu SARS-CoV-2, bet gan nolūks pārbaudīt, vai tā var palīdzēt stiprināt imūnsistēmu kopumā, tādējādi vismaz riska grupu pacientu organismam palīdzot labāk tikt galā ar infekciju.

Runa ir par vakcīnu pret tuberkulozi – infekcijas slimību, ko izraisa tuberkulozes nūjiņa un kas visbiežāk skar plaušas, bet var skart arī citus svarīgus orgānus, piemēram, nieres un smadzenes. Latvijā tuberkulozes vakcīna ir viena no tām, ko jaundzimušie saņem jau pirmajās dzīves dienās. Šī vakcīna zināma arī kā BCG vakcīna jeb Bacillus Calmet-Guerin, par godu tās izstrādātājiem franču ārstam Albēram Kalmetam un veterinārārstam Kamilam Gerēnam.

Kā skaidrots Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) informatīvajā materiālā, šī vakcīna satur dzīvu novājinātu Mycobacterium bovis celmu (radniecīgs Mycobacterium tuberculosis jeb tuberkulozes nūjiņai), kas nevar izraisīt saslimšanu personām, kurām nav pazemināta imunitāte. Vakcīnu var ievadīt jebkurā vecumā, taču to ieteicams izdarīt līdz 16 gadu vecumam – tad efektivitāte ir pierādīta. BCG vakcīna ir droša, organisma reakcija pēc saņemšanas parasti ir īslaicīga. Visuzskatāmāk tas izpaužas kā strutu pūslītis injekcijas vietā. Sākotnēji veidojas apsārtums, sabiezējums, kas vēlāk var kļūt sarkans un veidoties strutu pūslītis. Tas pēc laika atveras, izdalās strutas, pēc tam veidojas krevele. Šis process var atkārtoties vairākas reizes, bet rezultātā izveidojas neliela rēta. Bērnam izveidojusies imunitāte.

Foto: AP/Scanpix/LETA

Nepieciešama rūpīga izpēte

Parasti vakcīnas tiek izstrādātas, lai izsauktu imūno atbildi pret specifisku patogēnu, proti, ir iedarbīgas pret vienu specifisku vīrusu, bet ne citiem. Tomēr vairākos pētījumos secināts, ka BCG vakcīna var palielināt imūnsistēmas "veiktspēju" cīņā pret cita veida patogēniem, ne tikai tuberkulozes nūjiņu. To, piemēram, pētījuši dāņu zinātnieki Pēters Ābijs un Kristīne Stabela Benna. Viņi secinājuši, ka BCG vakcīna palīdz neitralizēt pat līdz 30% citu patogēnu pirmajā gadā pēc vakcīnas saņemšanas.

Tiesa, šis darbs zinātniskajā sabiedrībā arī saņēmis labu devu kritikas, galvenokārt kritizēta pētnieku izmantotā metodoloģija. Izdevums "Science Magazine" min arī 2014. gada PVO pasūtītu pārskatu, kurā secināts, ka BCG vakcīna, iespējams, pazemina bērnu mirstību kopumā, taču ar piebildi, ka šie secinājumi ir ar ļoti zemu ticamības līmeni. Nedaudz pozitīvāku ainu ieskicē 2016. gada pārskats, taču ar atrunu, ka nepieciešami randomizēti kontrolēti pētījumi.

Pēdējo gadu laikā veikti jauni klīniskie pētījumi, kas vieš cerības par BCG vakcīnas potenciālu stiprināt imūnsistēmu kopumā. Piemēram, imunologs un infekciju slimību pētnieks no Radbouda Univeristātes Nīderlandē Mihajs Netea norādījis, ka pētījumi ar BCG vakcīnu varētu pat zināmā mērā mainīt līdz šim esošo priekšstatu par to, kā imūnsistēma vispār darbojas.

"Science Magazine" skaidrots – kad patogēns nokļūst organismā, vispirms tiek aktivizēta iedzimtā (nespecifiskā) aizsardzība. Cīņā pret "iebrucējiem" metas baltie asinsķermenīši jeb leikocīti. Lielākoties tie tiek galā ar infekcijām. Tomēr, ja patogēns nespecifiskajam aizsardzības mehānismam nav pa spēkam, uzdevums apturēt "iebrucējus" ir adaptīvajai imūnsistēmai. Tā specifiski reaģē uz konkrētu patogēnu un veido pret tiem antivielas. Cīņā iesaistās tādas specializētas šūnas kā T un B limfocīti, kā arī plazmas šūnu ražotās antivielas. Ja ar nespecifisko imunitāti mēs piedzimstam, tad adaptīvo iegūstam dzīves laikā. Tas, kurš no imūnās sistēmas mehānismiem tiks iedarbināts vairāk, ir atkarīgs no patogēna veida. Vīrusi galvenokārt ierosina šūnu mediēto jeb vadīto imūno atbildi. Tā patogēnu likvidēšanā iesaista "T citotoksiskos limfocītus, galētājšūnas un makrofāgus, kas aktīvi veicina ar vīrusu inficētu šūnu nonāvēšanu. Humorālā jeb antivielu mediētā imūnā atbilde traucēs vīrusam saistīties ar šūnu vai palīdzēs šūnu imunitātes darbībai," skaidrots BKUS materiālā par imūnsistēmas darbību.

Kolīdz patogēns uzveikts, neliela daļa specifisko šūnu, vienkāršoti skaidrojot, kļūst par "atmiņas šūnām", kas krietni paātrina reakciju – T un B limfocītu ražošanu – nākamajā reizē, kad organisms saskaras ar to pašu patogēnu. Tieši tā darbojas vakcīnas.

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Turpretī nespecifiskajai imūnsistēmai, kā līdz šim uzskatīts, šādas "atmiņas" nav. Taču Radbouda Universitātes pētnieku komanda atklājusi, ka BCG vakcīna ne tikai operatīvi ierosina pret Mycobacterium (tātad arī tuberkulozes nūjiņām) specifiski efektīvus T un B limfocītus, bet arī ilgstošāku periodu stimulē baltos asinsķermenīšus – nespecifisko jeb iedzimto imūnsistēmas mehānismu. Randomizētā kontrolētā pētījumā, kura rezultāti publiskoti 2018. gadā (lai lasītu, klikšķini šeit), Netea un kolēģi atklājuši BCG vakcīnas efektivitāti pret novājinātu eksperimentālu infekciju. Pētījumi tiek turpināti, un jau pirms Covid-19 pandēmijas iecerētā klīniskajā pētījumā Netea un kolēģi lūkos, vai BCG vakcīna var veicināt pretestību pret infekcijām kā tādām gados vecu cilvēku populācijā (pētījuma dalībnieku izlase ir Grieķijā dzīvojoši seniori).

Testēs uz riska grupām

BCG vakcīnas padziļināti pētījumi, tostarp Covid-19 kontekstā, sāksies jau šonedēļ, turklāt visai vērienīgi. Nīderlandē vien tiks iesaistītas astoņas slimnīcas un kopumā 1000 medicīnas darbinieku, daļa no kuriem saņems BCG vakcīnu, daļa būs placebo kontrolgrupa.

Kaut pētījums ir randomizēts, vakcīnas specifikas dēļ ir grūti nodrošināt, ka tas ir dubultakls – tā kā pēc vakcīnas parasti novērojams raksturīgais apsārtums un strutu pūslītis, paši mediķi zinās, ka saņēmuši īsto BCG vakcīnu un nav kontroles grupā. Tomēr pētnieki, kas vakcinēs mediķus, nezinās, vai vakcīna ir ir BCG, vai placebo kontroles grupai paredzētā injekcija.

Izmantojot tieši šo pašu procedūru, klīnisko pētījumu ar mediķu iesaisti veiks Melburnas Universitātes pētnieku grupa, bet Ekseteras Universitātes zinātnieki līdzīgu pētījumu veiks, iesaistot gados vecus dalībniekus. Maksa Planka Institūta pētnieku grupa savā pētījumā izlasē iekļaus gan seniorus, gan mediķus, taču izmantos citu vakcīnu – VMP1002, kas ir ģenētiski modificēta "radiniece" BCG vakcīnai, bet vēl nav apstiprināta lietošanā pret tuberkulozi.

Eksperti nelolo cerības, ka BCG vakcīna imunizēs pret jaunā koronavīrusa izraisīto infekciju, taču pieļauj, ka var palīdzēt atvieglot infekcijas norises gaitu.

Tikmēr Netea uzsver, ka visu izšķirs randomizēto kontrolēto pētījumu rezultāti, kuri varētu būt zināmi pēc dažiem mēnešiem.

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!