Campus  - 613
Foto: AFP/Scanpix/LETA
Aizvien lielai daļai izlietotu un grūti pārstrādājamu plastmasas savienojumu nonākot izgāztuvēs, daudzas pētnieku komandas pasaulē pievērsušās risinājumiem, kā plasmasas apriti pārvērst planētai draudzīgākā pasākumā. Vācijas zinātnieki ir ceļā uz risinājumu, kas pēc kādas desmitgades varētu palīdzēt pārstrādāt konkrētus savienojumus jau rūpnieciskos apmēros – tiek pētīta baktērija, kas barojas ar poliuretāniem.

Zinātnieki no Helmholca Vides izpētes centra un Freibergas Kalnrūpniecības un tehnoloģiju universitātes Starpdisciplinārā Ekoloģijas centra akadēmiskajā žurnālā "Frontiers of Microbiology" publicētā pētījumā (pētījumu vari lasīt šeit) raksturo jaunu Pseudomonas ģints baktēriju sugu, kas ne tikai noārda poliuretānu, bet arī barojas no blakusproduktiem, lai ražotu enerģiju.

Šīs ģints baktērijas ir zināmas ar savu spēju izturēt skarbus apstākļus, piemēram, augstu temperatūru, skābu vidi. Arī plastmasas noārdīšanas procesā var veidoties dažādi toksiski savienojumi, kas lielāko daļu baktēriju nogalina, bet nupat atklātā baktēriju suga spēj šajos apstākļos izdzīvot.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!