Covid-19: vai no veikala atnestie dārzeņi jāmazgā ar ziepēm un jādezinficē  (31)

Viens no tādiem ir nesen plašu popularitāti guvušais ierosinājums no veikala atnestos augļus un dārzeņus mazgāt nevis vienkārši ar ūdeni, bet gan ar ziepēm vai ziepjūdeni un tos pat dezinficēt ar speciāliem līdzekļiem. Argumentācijas ķēde sākotnēji šķiet visai loģiska – ja jau ieteikts dezinficēt virsmas, kā arī cītīgi vismaz 20-30 sekundes ar ziepēm mazgāt rokas un tās regulāri dezinficēt, tādējādi nomazgājot vai iznīcinot vīrusu, kas tur varētu būt nonācis, kāpēc gan lai tas neattiektos uz ābolu vai burkānu? Tomēr šoreiz ne gluži tā būs.

Pagājušajā nedēļā vietnē "YouTube" Džefrijs Vangingens, kurš sevi piesaka kā mediķi no Mičiganas, izsvērstā video klāsta, kādai jābūt labajai praksei, lai vīrusu nepārnestu mājās iepirkumu maisos no veikala. Līdzās virknei pamatotu ierosinājumu, kurus atbalsta arī kompetentie dienesti, Vanvingens demonstrēja, kā mazgā augļus izlietnē ar ziepjūdeni. Šis video nedēļas laikā skatīts jau vairāk nekā 22 miljonus reižu.

Cik tas ir pamatoti? Vanvingens atsaucas uz datiem par to, cik ilgi vīruss var izdzīvot uz dažādām virsmām – gan iepakojumiem, gan iepirkuma ratiņu rokturiem un iepirkumu maisiem, gan galda virsmām. Virsmas, kur bieži pieskaras liels skaits cilvēku, tiešām var un vajag dezinficēt, bet gadījums ar augļiem, dārzeņiem, ir cits stāsts – tās ir preces, kuras ēdam. Šobrīd nav datu, ka būtu notikusi inficēšanās ar jauno koronavīrusu, lietojot uzturā pārtiku.

Arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) mājaslapā skaidrots, ka pārtikas produkti nav Covid-19 saslimšanas avots, un šobrīd arī nav noteikti ierobežojumi pārtikas produktu ievešanai no trešajām valstīm.

"Kā liecina Pasaules Veselības organizācijas (PVO) informācija, pašlaik nav zinātnisku pierādījumu tam, ka vīruss tiktu pārnests ar pārtiku vai pārtika būtu vīrusa izraisītās infekcijas avots," "Campus" skaidro PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča.

Īsā atbilde ir – nē, augļi un dārzeņi nav jāmazgā ar ziepēm. Aļminoviča-Miļjanoviča skaidro: "PVD iesaka augļus un dārzeņus rūpīgi mazgāt tekošā, ja nepieciešams, karstā ūdenī. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš personīgajai higiēnai – roku mazgāšanai, kā arī virtuves virsmu tīrīšanai un dezinfekcijai."

"PVO un par pārtikas nekaitīgumu atbildīgās iestādes aicina ievērot labas higiēnas praksi pārtikas ražošanas, pārstrādes un pagatavošanas laikā," turpina eksperte un vēlreiz uzsver: "Regulāri ir jāmazgā rokas, atbilstoši termiski jāapstrādā gaļa un jāizvairās no iespējamās savstarpējās piesārņošanās starp termiski apstrādātiem, gataviem produktiem un svaigiem, nepagatavotiem produktiem."

"Jau aptuveni 60 gadus zināms par trauku mazgājamo līdzekļu iespējamu toksiskumu (ja tie nonāk organismā). Ziepju ēšana vai dzeršana var beigties ar sliktu dūšu, gremošanas problēmām. Tas nav savienojums, kura pārstrādei mūsu gremošanas sistēma paredzēta," portālam skaidro Ziemeļkarolīnas Štata universitātes profesors un pārtikas drošuma speciālists Bendžamins Čepmens.

Līdzīgi kā minēts PVD ieteikumā, arī Čepmens skaidro – procedūra augļu un dārzeņu mazgāšanai ir tāda pati kā līdz šim – tekošā ūdenī. Tas jādara vienmēr, neatkarīgi no epidemioloģiskās situācijas.

Tāpat šobrīd aktuālā informācija liecina, ka nav arī nepieciešams no veikala atnesto pārtiku "turēt trīs dienu karantīnā" garāžā vai citā no dzīvojamās telpas atdalītā mājokļa daļā, vai arī preču iepakojumus dezinficēt ar speciālu līdzekli.

Profesors Čepmens norāda, ka šis ieteikums pašlaik nav zinātniski pamatots. Labāka prakse ir iegādātās preces nolikt tur, kur tām vieta – ledusskapī, plauktā – bet pēc tam rūpīgi nomazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni, var arī pēc tam tās dezinficēt, taču primāri tai jābūt roku mazgāšanai. Par to, cik iedarbīga ir roku mazgāšana un dezinficēšana, vairāk vari lasīt šeit.

Ja ierosinājums mazgāt produktus ar ziepjūdeni vēl ir salīdzinoši nekaitīgs, tīmeklī klejo arī daudz bīstamāki ierosinājumi, piemēram, izmantot balināšanas līdzekli augļu un dārzeņu tīrīšanai.

Mikrobioloģe Felīcija Gulē-Millere vietnei "USA Today" skaidro, ka ar produktiem var pārnēsāt vīrusu, ja tiem pirms tam pieskāries inficēts cilvēks, tad pieskaries tu un pēc tam aiztiec seju. Tas ir vēl viens arguments atturēties no sejas aiztikšanas, tomēr jautājumā par augļu un dārzeņu mazgāšanu Gulē-Millere atbild lakoniski – nebalini dārzeņus, nelieto hloru augļu tīrīšanai. Arī dezinficējošās salvetes un izopropilspirtu nē: "Tie nav droši lietošanai uzturā un var tev kaitēt."

Par hlora izmantošanu strikti brīdina arī Džordžijas Universitātes Pārtikas drošuma centra direktors Francisko Diazs-Gonzaless: "Hlora lietošana šādā veidā var nodarīt lielāku kaitējumu kā tie patogēni, kas parasti mūsu organismā var nonākt ar ēdiena palīdzību."

Tiesa, labā ziņa ir tāda, ka populārā video autors Džefrijs Vanvingens ekspertu ieteikumus nav ignorējis un pirmdien vietnei "Live Science" apstiprināja, ka notiek darbs pie video rediģēšanas. Jaunajā video versijā būšot ieteikumi, kas atbilst ekspertu pamācībām – augļi un dārzeņi jāturpina mazgāt ar tīru ūdeni, bez ziepēm un dažādiem citiem papildu līdzekļiem.

Rokas jāmazgā pirms un pēc veikala apmeklējuma, kā arī pirms un pēc ēšanas. Izmanto veikalā pieejamos dezinfekcijas līdzekļus, lai notīrītu iepirkuma grozu vai ratiņu rokturus (taču ne ēdienu). Ņem vērā valstī noteiktos sociālās distancēšanās un pulcēšanās ierobežojumus, kā arī klausi ekspertus un cieni mediķu darbu – bez vajadzības nedodies ārā no mājokļa.