Caureja, ožas pazušana un citi mazāk tipiski Covid-19 simptomi  (31)

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā teikts: "Saskaņā ar pašreizējām zināšanām Covid-19 slimības klīniskās pazīmes un simptomi ietver drudzi, klepu un apgrūtinātu elpošanu ar pneimonijas radioloģiskajām atradnēm. Pacientiem var būt viegla, vidēji smaga vai smaga slimība, tostarp smaga pneimonija, akūts respiratorā distresa sindroms, sepse un septisks šoks.

Šai slimībai nav īpašas ārstēšanas, tāpēc klīniskā pieeja ir simptomātiska, pamatojoties uz pacienta klīnisko stāvokli. Turklāt ļoti efektīva var būt uzturošā aprūpe (piemēram, uzturošā terapija un uzraudzība – skābekļa terapija, šķidruma vadīšana, pretvīrusu līdzekļi) inficētām personām."

Reālā situācija ir, ka par jauno koronavīrusu, kas izraisījis Covid-19 pandēmiju, aizvien zinām visai maz, tostarp arī par dažādo Covid-19 simptomu klāstu. Galvenie simptomi ir zināmi, bet tie var nebūt vienīgie. Apkopojot informāciju no dažādiem pētījumiem, ziņojumiem un publikācijām, uzskaitām dažus simptomus, par kuriem tik bieži Covid-19 kontekstā nedzirdam.

Recenzētajā ārstniecības tematikai veltītajā izdevumā "The American Journal of Gastroenterology" publiskots pētījums, kas liecina – daļai pacientu tieši gremošanas sistēmas problēmas, visai bieži tieši caureja var būt viens no pirmajiem simptomiem, kas liecina par iespējamu infekciju.

Pētījumā aplūkoti dati par 206 pacientu izlasi, kas hospitalizēti slimnīcā Uhaņā un kvalificējās iekļaušanai izlasē, ja tiem saslimšana noritēja samērā viegli, proti, bez pamatīgi apgrūtinātas elpošanas un ar normālu skābekļa līmeni asinīs.

Kopumā 48 no šīs izlases (23%) slimnīcā nonāca ar gremošanas sistēmas traucējumiem kā tobrīd vienīgajiem simptomiem, 89 jeb 43% tikai ar elpošanas sistēmas traucējumiem, bet atlikusī daļa jeb 69 pacienti gan ar gremošanas, gan elpošanas sistēmas traucējumiem.

Kopumā no 117 pacientiem, kam hospitalizācijas brīdī novēroti gremošanas sistēmas traucējumi, 67 jeb vairāk nekā pusei bija caureja. No šiem 67 pacientiem 13 jeb aptuveni piektā daļa ziņoja, ka caureja bija pats pirmais simptoms, kas liecinājis par veselības problēmām. Pacientiem caureja kā viens no simptomiem vidēji ilga piecas dienas (diapazons visai plašs – no vienas līdz pat 14 dienām). Aptuveni trešā daļa no šiem pacientiem, kam viena no Covid-19 izpausmēm bija gremošanas sistēmas traucējumi, necieta no paaugstinātas ķermeņa temperatūras.

Tāpat tiem, kam vīrusa izraisītā infekcija izpaudās arī gremošanas sistēmas traucējumu veidā, vidēji atlaba lēnāk nekā tie, kam bija tikai elpošanas sistēmas traucējumu. Pirmajai grupai organisms no vīrusa pilnībā atbrīvojās vidēji 41 dienas laikā, kamēr otrai grupai par vairāk nekā nedēļu ātrāk – vidēji 31 dienas laikā.

Pētījumā, kurš publicēts pirmdien, 30. martā, zinātnieki uzsver – gremošanas sistēmas traucējumi, kas izpaužas kā caureja, ir kopumā izplatīta parādība, tāpēc caureja nebūtu uzreiz jāuztver kā zīme, ka cilvēkam ir Covid-19. Tomēr, kā norāda pētnieki, ārstiem jāņem vērā – pēkšņa caurejas parādīšanās gadījumos, kad izslēgti citi faktori (piemēram, saindēšanās ar pārtiku), ir viens no iespējamiem indikatoriem.

Tā kā šis ir maza mēroga pētījums ar nelielu izlasi, izmeklēšana šajā virzienā jāturpina jau vērienīgākā mērogā, īpaši ņemot vērā faktu, ka atsevišķos pētījumos, tostarp prestižajā izdevumā "The Lancet" publicētajā pētījumā to pacientu skaits, kuriem konstatētas gremošanas sistēmas problēmas, bijis krietni mazāks. Tiesa, pētījums veikts janvāra otrajā pusē, kad Covid-19 krīzes apmēri vēl tikai pamazām sāka iezīmēties.

Viens no potenciālajiem, tomēr ne pārāk izplatītiem simptomiem ir nespēks, savārgums, vispārēja noguruma sajūta. To kā vienu no faktoriem min arī Pasaules veselības organizācija (PVO) marta sākumā izplatītajās vadlīnijās, kā sagatavot darba vietu Covid-19 krīzei.

ASV Slimību kontroles un novēršanas centra ziņojumā par traģisku slimības uzliesmojumu aprūpes namā Vašingtonā, kur inficējās 81 aprūpējamais, 34 apkalpojošā personāla locekļi un 14 viesi, bet 23 cilvēki pēc tam nomira, viens no fiksētajiem simptomiem ir tieši vispārējs nespēks, sagurums.

Aprūpējamie tika sadalīti grupās – tie bez simptomiem (neskaitot jau esošo hronisko slimību simptomus) un tie, kuriem iepriekšējo 14 dienu laikā pirms Covid-19 testa parādījušies jauni simptomi vai pasliktinājušies esošie. Pēc Covid-19 testa veikšanas monitorings notika arī nedēļu vēlāk, fiksējot simptomus.

Izpētes gaitā secināts, ka starp pacientiem ar tipiskajiem šīs infekcijas simptomiem – drudzi, sausu klepu, grūtībām elpot – ir arī pacienti ar netipiskiem simptomiem. Tiesa, šādu pacientu skaits nebija liels. Nedēļu pēc Covid-19 testa veikšanas seši pacienti sūdzējušies par nespēku. Tāpat kā simptomus daži pacienti minējuši reiboņus, nelabu dūšu, arī caureju.

Konkrēto ASV Slimību kontroles un novēršanas centra ziņojumu vari lasīt, klikšķinot šeit.

Šie var būt daudz un dažādu slimību simptomi, tostarp par muskuļu sāpēm un drebuļiem visai bieži sūdzas arī sezonālās gripas pacienti, tomēr atsevišķos gadījumos arī Covid-19 pacienti minējuši gan muskuļu sāpes, gan drebuļus kā slimības izpausmes. Pagaidām plašu kvantitatīvu datu par to nav, taču zināms, ka notiek pētījumi šajā virzienā.

Tā, piemēram, mialģija jeb muskuļu sāpes ir viens no trim lielajiem faktoriem, ko pēta ASV un Ķīnas zinātnieku grupa, lai ar mākslīgā intelekta algoritmu palīdzību prognozētu, vai Covid-19 pozitīvam pacientam, kam pagaidām slimība norit vieglā formā, tā var progresēt līdz smagai vai kritiskai.

Pētījumu vari lasīt, klikšķinot šeit.

Katrā gadījumā – ja tev ir muskuļu sāpes vai drebuļi, pirmais solis, kas jāsper, ir pašizolācija un atpūta, kā arī jāsazinās ar ārstu.

Londonas Karaliskās koledžas pētnieku komanda, apkopojot 400 tūkstošu respondentu atbildes īpašā lietotnē, secinājuši, ka viens no simptomiem varētu būt arī ožas un garšas sajūtas pazušana.
Jāņem vērā, ka šajā pētījumā respondenti atbildes sniedza tiešsaistē, un tikai 1702 no tiem pārbaudījušies, bet Covid-19 konstatēts 579. No tiem, kas saņēma atbildi, ka viņi ir inficēti, 59% kā vienu no simptomiem minēja ožas un garšas sajūtas traucējumus. Jāatgādina arī, ka šie paši simptomi var būt "kompanjoni" citām elpceļu saslimšanām, arī parastas saaukstēšanās blakne.

Ožas un garšas sajūtas pazušana pavisam noteikti ir virziens, kurā vērts turpināt pētījumus Covid-19 kontekstā, taču pagaidām eksperti norāda, ka pierādījumu bagāža ir pārāk maza. Sistemātiski pētījumu, iekļaujot lielu Covid-19 pozitīvu pacientu izlasi nav veikti, un aptauja mobilajā lietotnē neiztur medicīniskam pētījumam un secinājumiem nepieciešamos kritērijus, vien norāda iespējamos tālāku pētījumu virzienus. "Mēs aizvien esam ceļa sākumā, lai saprastu, vai šī saikne (starp slimību un ožas/garšas sajūtas pazušanu) ir īsta," vietnei "LiveScience" komentēja Floridas Universitātes pārstāvis Stīvens Mangers.

Pagaidām arī PVO šos pamatoti nav iekļāvusi Covid-19 oficiāli apstiprināto simptomu sarakstā. Tomēr, kamēr pētnieki šo jautājumu izmeklēs detalizētāk, labāk lieki neriskēt, un arī Mangers iesaka: "Ja jūti, ka tev spēji pasliktinās oža un vairs tik labi nesajūti garšas – pašizolējies."