Par supermēnesi dēvējam parādību, kad Zemes vienīgais dabiskais pavadonis Mēness ir perigejā un pilnmēness fāzē. Proti, Mēness orbīta ap Zemi nav perfekts aplis, bet gan elipse, tādējādi attālums līdz Zemei mainās.
Kad Mēness ir apogejā (vistālāk no Zemes), tas no mums atrodas aptuveni 406 tūkstošu kilometru attālumā. Perigejā (vistuvāk Zemei) Mēness Zemei ir par 50 tūkstošiem kilometru tuvāk, aptuveni 356 tūkstošu kilometru attālumā.
Kad Mēness ir perigejā un pilnmēness fāzē, vērotājam tas var izskatīties aptuveni par 7% lielāks nekā parasti un pat par 15% spožāks nekā vidēji, bet pat par 14% lielāks, ja salīdzina ar Mēnesi apogejā (to dēvējam par minimēnesi vai mikromēnesi).
Tik liels Mēness, kāds tas būs naktī no 7. uz 8. aprīli, Latvijā šogad vairs nebūs redzams. Atsevišķās vietās pasaulē, piemēram, Austrālijā, labākais laiks, lai vērtos šajā parādībā, būs trešdienas, 8. aprīļa, vakars.
Visiespaidīgākais skats parasti ir pievakarē, Mēnesim tikko parādoties virs horizonta. Šonakt Latvijā (Rīgā) Mēness leks pulksten 19.12, bet jāņem vērā, ka tobrīd Saule vēl nebūs norietējusi – tas notiks 20.16.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozēm, šajā periodā Latvijā gaidāms daļēji mākoņains laiks. Visvairāk mākoņu būs Vidzemē un Latgalē, tur arī iespējas vērot supermēnesi tādējādi mazākas, Rīgā gaidāms daļēji mākoņains laiks, brīžiem debesis skaidrosies, bet vismazāk mākoņu būs Zemgalē. Kurzemē gaidāms daļēji mākoņains laiks līdz pusnaktij, bet pēc tam debesis lielākoties valsts rietumos būs skaidras.
Ja esi nolēmis doties ārā un vērot šo brīnišķīgo astronomisko parādību, atceries ievērot piesardzības pasākumus – cilvēkiem, kas nedzīvo vienā mājsaimniecībā, pulcēties grupās ne vairāk par diviem, kā arī ieturēt vismaz divu metru distanci no citiem cilvēkiem.
Supermēnesi, tiesa, ne tik lielu kā aprīlī, šogad būs iespējams vērot vēl arī maijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
