Mums ir svarīgi saprast, ka mūsdienu epidemioloģija ir daudznozaru zinātne. To iedala vairākos virzienos, tostarp lauka epidemioloģijā, kur speciālisti pārbauda epidēmijas varbūtības, strādājot lauka apstākļos, virulentu epidemioloģija, kur speciālisti epidēmijas gadījumos dodas uz inficētiem rajoniem, profilakses epidemioloģijā, kur speciālisti strādā ar vakcinēšanas novērtēšanu, apkārtējās vides epidemioloģijā, kur speciālisti strādā ar vides piesārņojumu, gaisa, trokšņu un radiācijas piesārņojumu, un pētnieciskā epidemioloģijā, kur speciālisti veic pētniecisku darbu, strādājot klīniskos un neklīniskos pētījumos.
Pētniecības epidemiologi veic dažādus pētījumus ne tikai par slimībām, bet par visiem faktoriem, kuri varētu būt saistīti ar cilvēka veselību, piemēram, par apkārtējas vides ietekmi, dzīves kvalitāti, stresu. Kā viens no piemēriem, Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātē pašreiz norit starptautiski epidemioloģiski pētījumi par bērnu ar autisma sindromu diagnostiku, ārstēšanas metodēm un to vecāku stresa un izdegšanas problemātiku. Otrais lielais pētījums, kuru veic LU Medicīnas fakultāte, ir par ar novecošanu saistītiem stereotipiem un ar tiem saistītiem veselības faktoriem medicīnas personāla vidē. Līdz ar to var redzēt, cik plaša var būt pētnieciskā bāze epidemioloģiskiem pētījumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
