Britu muzejā Londonā lieliskā stāvoklī saglabājušās piecas smalki izrotātas strausa olas – visas no tām bijušas krāsotas, bet četras arī ar gravējumiem čaumalā. Motīvi dažādi – gan dzīvnieki, gan karavīri, gan kaujas rati, gan ģeometriski raksti.
Visas šīs olas atklātas 1839. gadā Izīdas kapenēs Itālijā, Vulči. Par Izīdas kapenēm tās nosauca tāpēc, ka savulaik tajās atrasto bronzas krūštēlu uzskatīja par seno ēģiptiešu dievības Izīdas atveidojumu, kaut visdrīzāk tas bija kādas etrusku dievības atveidojums. Arī pats atklājējs nebija vis ierindas pilsonis, bet paša Napoleona Bonaparta brālis Lisjēns Bonaparts, kuram piederēja zeme, uz kuras atradās kapenes.
Visi kapenēs atrastie objekti – tādu bija vairāki desmiti – datēti ar laiku no 625 līdz 550 gadam pirms mūsu ēras.
Būtiskākais jautājums, ko jau vairākas desmitgades pētījuši arheologi, ir olu izcelsme. Tā kā nav pierādījumu, ka Bronzas laikmetā un Dzelzs laikmetā Eiropā būtu mitinājušies strausi, visticamāk, tie mūsdienu Grieķijas, Itālijas un Spānijas teritorijā importēti vai nu no Ziemeļāfrikas, vai no Tuvo Austrumu reģiona.
Līdz šim olu izcelsmes pētīšana galvenokārt koncentrējās uz grebšanas tehnikas un ikonogrāfijas stila analīzi, lai secinātu, kuras tautas un kultūras meistari tad šos darinājumus radījuši. Tomēr nupat izdevumā "Antiquity" publiskotā pētījumā autori – Britu muzeja, Daremas Universitātes un Bristoles Universitātes eksperti – norāda, ka šī pieeja var novest pie kļūmīgiem secinājumiem. Amatnieki bija mobili un pārvietojās, kalpoja dažādiem ārvalstu patroniem, tāpēc konkrētā stilā veidoti grebumi nebūt nenozīmē, ka ola nākusi no kāda konkrēta reģiona. Tikpat liela varbūtība, ka šī reģiona meistars strādājis kāda cita reģiona augstmaņa paspārnē.
Pētnieku komanda veikusi rūpīgu olu analīzi ar elektronu mikroskopu, kā arī izotopu analīzi, un apstiprinājusi versiju, kas izskanējusi jau iepriekš – šos smalkos darinājumus radījuši asīriešu un feniķiešu meistari. Tāpat šobrīd pieejamie dati liecina, ka šie nebija speciāli audzēti putni, bet gan olas iegūtas no savvaļas putniem. Tiesa, zinātnieku komanda norāda, ka nepieciešami papildu eksperimenti, kā arī čaumalu grebšanas tehnikas tālāka izpēte, lai gūtu pilnīgāku ieskatu par strausu ligzdošanas vietām.
Viens no secinājumiem, ko gan visai droši min pētījuma autori – šo no organiskām izejvielām radīto Bronzas un Dzelzs laikmetu luksus preču ieguve, transportēšanas un apmaiņas mehānisms izrādījies daudz sarežģītāks nekā iepriekš uzskatīts.
Tie, kam interesē visi pētījuma metodoloģiskie smalkumi un nianses, publikāciju var lasīt, klikšķinot šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
