Vecos datos atrod apslēptu dārgumu – Zemei, iespējams, līdz šim līdzīgāko citplanētu  (21)

Iepriekš izmantotie algoritmi šo datu gūzmā apslēpto dārgumu uzrādīja kā viltus pozitīvu gadījumu. Tomēr, lai nepalaistu garām potenciāli vērtīgu informāciju, dati parasti tiek pārskatīti vairākkārt, un tas mēdz atmaksāties. Šoreiz gadījuma atkārtota analīze astronomiem atklāja patīkami satraucošu ainu – Zemes izmēra pasauli aptuveni 300 gaismas gadu attālumā no mūsu planētas.

Kas "Kepler-1649c" padara tik īpašu? Tā ir ne tikai dzīvībai potenciāli labvēlīgajā zonā – ne pārāk tuvu un ne pārāk tālu no zvaigznes –, bet pēc astronomu aplēsēm arī ar ļoti līdzīgu temperatūru. Planēta ir tikai nedaudz lielāka par Zemi – "Kepler-1649c" rādiuss ir 1,06 Zemes rādiusi, un tā no savas zvaignzes saņem aptuveni 75 procentus tā gaismas daudzuma, ko Zeme saņem no Saules.

Ir gan arī būtiskas atšķirības – "Kepler-1649c" riņķo ap sarkano punduri, vienu apli veicot 19,5 Zemes dienās. Šī tipa zvaigznes ir visizplatītākās Visumā, taču, kamēr tās ir jaunas, šīs zvaigznes var nebūt gluži pašas viesmīlīgākās namamātes – tām raksturīgi spēcīgi uzliesmojumi, reizēm 100 vai pat 1000 reižu spēcīgāki par tiem, kādi vērojami sarkanajos punduros to dzīves vēlākajā ciklā.

"Šī intriģējošā, tālā pasaule sniedz mums vēl lielāku pamatu cerībām, ka kaut kur starp zvaigznēm meklējama otra Zeme. Dati, kas ievākti Keplera misijas laikā un TESS (šobrīd aktīvais citplanētu "mednieks") misijas laikā arī turpmāk ļaus izdarīt pārsteidzošus atklājumus, zinātniskajai kopienai aizvien uzlabojot analīzes metodes un spēju no šiem datiem "izlobīt" arvien jaunas citplanētas," komentē NASA Zinātnisko misiju direktorāta Vašingtonā pārstāvis Tomass Zarbuhens.

Par "Kepler-1649c", protams, aizvien ir ļoti daudz nezināmā, tostarp no kā sastāv tās atmosfēra un cik tā ir blīva. Arī tas būtiski var mainīt aplēses par temperatūru un to, vai potenciāli uz šīs planētas var eksistēt, piemēram, ūdens šķidrā formā.

Zvaigznes "Kepler-1649" sistēmā astornomi fiksējuši vēl vienu citplanētu – "Kepler-1649b", taču tā ap zvaigzni riņķo attālumā, kas ir divreiz tuvāks par "Kepler-1649c" orbītu, tādējādi, visticamāk, uz šīs planētas ir pārāk karsts, lai potenciāli tur varētu eksistēt dzīvība. Vismaz mums zināmās dzīvības formas.