"Fomalhaut b", dēvēts arī par "Dagon", kas atrodas zvaigznes "Fomalhaut" sistēmā 25 gaismas gadus no Zemes, ir viena no tām retajām citplanētām (jā, par tādu šo objektu tobrīd uzskatīja astronomi), kas tika fiksēta ar Habla kosmisko teleskopu redzamās gaismas spektrā. Proti, ieraudzīta "pa tiešo" – neliels, samērā spožs un vēss punkts, kas visai aši traucas pa naksnīgo debesjumu. Tika uzskatīts, ka tas ir gāzes milzis (gluži kā mūsu Saules sistēmā Jupiters), un ap savu zvaigzni riņķo izteikti eliptiskā orbītā, vienu apli veicot 1700 Zemes gados.
Kāpēc tas ir neparasti? Lielākoties citplanētas tiek konstatētas ar netiešiem novērojumiem – proti, netiek ieraudzīta pati planēta, jo tā vienkārši ir pārāk tumša, bet tiek novērotas dažādas pazīmes, kas liecina par planētas klātesamību. Viena no tām ir tā dēvētā tranzīta metode, no kuras nosaukumu aizguvis arī pašreiz aktīvais NASA citplanētu mednieks TESS jeb Transiting Exoplanet Survey Satellite. Proti, tiek novērota kāda zvaigzne, kuras parasti TESS gadījumā apzīmē ar TOI (TESS Object of Interest) un kārtas numuru, un tiek reģistrēta zvaigznes izstarotās gaismas intensitāte, fiksējot izmaiņas tajā. Proti, ja gaisma periodiski kļūst vājāka, tad atkal atgūst iepriekšējo intensitāti, viena no iespējām ir, ka TESS redzamo zvaigznes disku periodiski šķērso planēta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
