Komēta "2I/Borisov", kas ir otrs astronomu jebkad fiksētais ieceļotājs mūsu Saules sistēmā no starpzvaigžņu telpas, sākotnēji šķita līdzīga tām, kuru mājvieta ir Orta mākonis, tad nupat izdevumā "Nature Astronomy" publicēts pētījums vedina domāt, ka tālā viešņa varētu būt daudz atšķirīgāka no mums zināmās "vidējās komētas", nekā šķita sākumā.
"Campus" jau rakstīja, ka komēta, kas pērn piesaistīja astronomu uzmanību visā pasaulē, nu sākusi sadalīties.
"2I/Borisov" ir hiperboliskā komēta, šādas komētas Saules sistēmas centrā ielido tikai vienu reizi un tad to pamet uz neatgriešanos. Taču ne vienmēr – gan hiperboliskajām komētām, gan garā perioda komētām no Orta mākoņa ir daudz lielāka varbūtība pēc pietuvošanās Saulei sākt sadalīties, ja salīdzina ar īsā perioda komētām, piemēram, slaveno Haleja komētu, kas ir visai stabilas. Tieši šis scenārijs arī īstenojies ar "2I/Borisov", kā liecina novērojumi ar Habla teleskopu.
Tas deva unikālu iespēju iespēju astronomiem detalizēti izpētīt ārpus mūsu Saules sistēmas veidojušās komētas sastāvu, veicot spektroskopiskos novērojumus.
Sākotnēji viss liecināja, ka "2I/Borisov" ir visai līdzīga tām garā perioda komētām, kas atrodas Orta mākonī ap 100 astronomisko vienību attālumā no Saules, bet spektroskopiskā analīze, kas veikta ar ALMA radioteleskopu kompleksu Čīlē, atklāja, ka tālā viešņa patiesībā ir daudz atšķirīgāka, nekā sākumā lēsts.
Gāzu mākonī, ko komēta sāka izdalīt savā lidojumā pietuvojoties saulei, astronomu komanda fiksējusi daudz lielāku oglekļa monoksīda (tvana gāzes) īpatsvaru, ja salīdzina ar komētām mūsu Saules sistēmā.
"Šī ir pirmā reize vēsturē, kad kāds ir pētījis sastāvu komētai, kas Saules sistēmā ieradusies no starpzvaigžņu telpas, un šī komēta dramatiski atšķiras no tām, kuras esam pētījuši līdz šim," ASV Nacionālajā radioastronomijas observatorijas vietnē citēts viens no komandas astronomiem Martins Korinders.
Kā skaidrots Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vietnē, komētai tuvojoties Saulei, ledus sāk kust un kosmosā izplūst gāzes, veidojot komu jeb komētas atmosfēru. Tā var plesties simtiem tūkstošiem kilometru attālumā no komētas kodola. Tā pamatā sastāv no ūdens molekulām un putekļiem.
Analizējot "2I/Borisov" komu, secināts, ka tajā ir ciānūdeņradis – visai tipiski arī Saules sistēmas komētām. Taču oglekļa monoksīds "2I/Borisov" komā bija krietni lielākā daudzumā nekā līdz šim pētītajās Saules sistēmas komētās. Arī jau zināmajās Saules sistēmas komētās tas var izteikti variēt, bet "2I/Borisov" pārsteidza – šīs komētas komā oglekļa monoksīds bija deviņas līdz 26 reizes vairāk nekā jebkurā astronomu līdz šim analizētajā komētā.
Pagaidām vēl nav skaidras atbildes uz to, kas nosaka tik atšķirīgu oglekļa monoksīda īpatsvaru komētās, bet viena no versijām ir – tam ir saistība ar temperatūru, kurā komēta veidojusies. Jo aukstākos apstākļos tas noticis, jo lielāka oglekļa monoksīda koncentrācija komētā. Ja šī versija ir pareiza, tas nozīmē, ka "2I/Borisov" dzimusi nudien saltā vietā, kur temperatūra varētu būt vien dažu desmitus grādu augstāka par absolūto nulli. Izskanējis arī pieņēmums, ka tā varētu būt atlūza no pundurplanētas.
Lai vai kā, "2I/Borisov" turpina sadalīties, un astronomi to turpina pētīt, lai apstiprinātu vai noraidītu izskanējušās hipotēzes par šīs tālās viešņas izcelsmi un apstākļiem, kādā tā veidojusies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
