Attīstoties tehnoloģijām, arī kibernoziedznieki meklē jaunus veidus, kā iegūt sev vēlamo informāciju. Piemēram, ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) pirms Covid-19 pandēmijas sākuma dienā saņēma apmēram 1000 ziņojumus par dažādiem kiberuzbrukumiem, bet tagad tie jau ir 3000-4000 gadījumi dienā. Tikmēr "Google" ziņo, ka ik dienu bloķē 18 miljonus ar Covid-19 saistītu krāpniecisku e-pastu, neskaitot vairāk kā 240 miljonus ikdienas surogātpastu, ko saņem "Gmail" lietotāji no kiberuzbrucējiem, kas mēģina gūt labumu no koronavīrusa krīzes.
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas insitūcija "CERT" ziņo, ka Latvijā ir novēroti ar Covid-19 tematiku saistīti kiberuzbrukumi, piemēram, saņemti ziņojumi par kaitīgiem e-pastiem, kuri izsūtīti Pasaules Veselības organizācijas vārdā.
Tajā pašā laikā gandrīz pusei jeb 40% iedzīvotāju nešķiet, ka viņu dati digitālajā vidē atrodas drošībā, savukārt 60% aptaujāto īsti nezina, kā droši uzglabāt savus datus viedtālrunī, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un tehnoloģiju uzņēmuma Huawei kopīgi veiktais pētījums.
"Blēži ir tur, kur ir cilvēki un viņu nauda. Jo vairāk cilvēki laika pavada internetā, jo vairāk tur rosīsies arī visādi nelabvēļi, un otrādi, kur nav cilvēku, tur nav arī blēžu," situāciju komentē tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Datu drošībai šajos apstākļos jābūt pietiekami augstu novērtētai no pašu puses, ņemot vērā, ka starp personīgajiem datiem ir pietiekami daudz sensitīvas informācijas, piemēram, paroles, pieejas e-pastiem, bankas kontiem, kas savukārt paver risku dažādām krāpniecībām internetā.
Noskaidrojot, kādus drošības pasākumus aptaujātie respondenti ievēro, rūpējoties par savu datu drošību digitālajā vidē, visbiežāk aptaujātie norādīja, ka never vaļā e-pastus un to pielikumus no nezināmiem un aizdomīgiem sūtītājiem (76%), never vaļā saites, kas ievietotas e-pastos apšaubāmās vēstulēs (72%), lieto antivīrusu programmas un regulāri tās atjauno (61%).
Tikmēr pētījuma veicēji vērš uzmanību uz vairākām lietām, ko būtu vērts atcerēties, domājot par savu datu drošību internetā: izvērtēt, kādas programmas tiek augšupielādētas un kādi e-pasti atvērti; regulāri veikt savu ierīču un programmatūras atjaunošanu; dublēt svarīgākos datus; lietot drošas paroles; nesniegt itin visur savu personisko informāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
