Gandrīz 11 tonnu smagais Habla teleskops kosmosā tika palaists ar atspoļkuģi (šatlu) "Discovery" 1990. gada 24. aprīlī, bet orbītā sāka riņķot 25. aprīlī. Pirmais fotouzņēmums ar Habla teleskopu tika veikts nepilnu mēnesi vēlāk.
Tas riņķo virs zemes 547 kilometru augstumā ar ātrumu 27 300 kilometri stundā. Sākotnēji pētnieki piedzīvoja zināmu vilšanos, jo izrādījās, ka fokusēšanās mehānisma spogulis ir izstrādāts nepareizi, pirmie attēli bija mazliet neasi. Trīs gadus vēlāk – 1993. gadā – astronauti veica teleskopa remontu un apkopi, kuras laikā tika uzstādīti papildus spoguļi, kas novērsa sākotnējo problēmu.
Teleskopā uzstādītās digitālās fotokameras uzņem melnbaltus attēlus, taču, izmantojot krāsu filtrus attēli tiek kombinēti, tādējādi tiek iegūtas krāsainas fotogrāfijas. 2011. gadā ar teleskopu tika veikts miljonais novērojums. Ar Habla teleskopu uzņem attēlus katru dienu kopš tā darbības sākuma. Kopumā ar teleskopu iegūti nu jau krietni vairāk nekā 150 terabaiti datu, un ik gadu šis apjoms palielinās vidēji par 10 terabaitiem.
Pateicoties Habla teleskopam, veikti daudz ļoti būtiski kosmosa izpētes atklājumi. Tas ir devis līdz šim plašāko ieskatu Visumā, atklājis tālāko līdz šim zināmo galaktiku un novērojis ūdens tvaikus ārpus Saules sistēmas. Ar to astronomi spējuši ieskatīties ieskatījies 13,4 miljardus gadu senā pagātnē, laikā, Visumā tā agrīnajā attīstības posmā.
Īpaši izveidotā mājaslapā iespējams uzzināt būtiskākos vēstures faktus par Habla teleskopu. Interesants ir arī dzimšanas dienas pētījumu meklētājs – katrs pats var apskatīt, kādi attēli ar teleskopu uzņemti viņa izvēlētajā datumā.
Habla teleskops riņķo apmēram virs ekvatora, no Zemes to vislabāk var saskatīt austrālieši. Savukārt Zemi ar šo jaudīgo ierīci izpētīt gan nevar, jo tā pārvietošanās ātrums ir pārāk liels, bet attēla uzņemšanas laiks pārāk ilgs (apmēram 0,1 sekunde) – uzņemtais attēls būtu pilnīgi neskaidrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
