Riska kapitāla fonds "Space Fund" ir tikai kārtējais Rika Tamlinsona lolojums. Viņš jau kopš 80. gadiem dažādos veidos ar domubiedriem cīnās par to, lai aizvāktu šķēršļus privātā sektora iesaistei kosmosa industrijā. Ar savu pārliecību viņš vairākkārt uzstājies arī ASV Kongresa priekšā. Uz jautājumu, kāpēc tikai pēdējos 10–15 gadus tā pa īstam redzam, ka plašāks loks privātuzņēmumu sāk pilnvērtīgi iesaistīties kosmosa apguvē, Riks atbild: "Tāpēc, ka tik ilgs laiks bija nepieciešams, lai šo cīņu uzvarētu," un piebilst, ka cīņa par kosmosa apguves "demokratizāciju" un kosmosa atvēršanu plašākam sabiedrības lokam ne tuvu nav galā. Šī ir sarunas ar Riku Tamlinsonu otrā daļa. Pirmo vari lasīt, klikšķinot šeit. Ja apstākļi ļaus, aprīļa vidū Riks Tamlinsons viesosies arī Rīgā – viņš ir viens no runātājiem konferencē "Deep Tech Atelier".
Lasīju tavu viedokļrakstu portālā "Space.com". Citēšu: "Kaut tie, kas darbojas kosmosa industrijā, apzinās, ka mērķis ir samazināt izmaksas un laika gaitā atvērt kosmosu ikvienam, fakts, ka sākotnējie kosmisko lidojumu klienti nav "ikviens", nodod sliktu vēstījumu. Un, godīgi sakot, kad ir runa par pozitīvu vēstījumu nodošanu sabiedrībai, kosmosa baroniem (Maskam, Bezosam, Brensonam utt. – red.) tas galīgi nepadodas." Kā tev šķiet – vai komunikācijas veids un visa pārējā aura ap šiem cilvēkiem palielina plaisu starp "biezajiem zēniem un viņu kosmosa rotaļlietām" un parastajiem cilvēkiem? Ja tā, ko darīt lietas labā, lai labāk nodotu vēstījumu, ka gala mērķis ir padarīt kosmiskos lidojumus vieglāk pieejamus arī kādam, kurš nav miljonārs.
Šim jautājumam ir vairāki līmeņi. Filmā "Elysium" ir apspēlēta ideja, ka kosmoss varētu kļūt par patvērumu tikai superbagātajiem. Taču ir vairākas lietas, kas liecina par pretējo. Jā, šobrīd tie ir miljardieri, kas šajā laukā darbojas un tērē naudu. No otras puses – es uzskatu, ka tas ir labs mērķis, kura vārdā tērēt naudu. Viņi šo pašu naudu varēja izlietot, lai nopirktu sporta klubus vai ko tamlīdzīgu. Tā vietā viņi naudu tērē jomā, par kuru tic – tā ilgtermiņā būs nozīmīga cilvēcei. Es nedaudz pazīstu gan Džefu Bezosu, gan Īlonu Masku un zinu – viņi ir patiesi ticīgie un vēlas atvērt Saules sistēmu visiem.
Ideja, ka cilvēkiem būs jāpērk biļetes lidojumiem, kas sākumā būs dārgākas, mani tik ļoti nesatrauc. Vēsture liecina, ka bieži tieši armija vai bagātnieki ir tie, kas pirmie ievieš jaunas tehnoloģijas un kultūru kopumā izmainošas lietas. Būtiskā lieta ir, vai šīm tehnoloģijām ir iespēja ar laiku kļūt arvien lētākām un vieglāk pieejamām. Tāpēc tas, ko mums vajag, ir konkurence un apņēmība. Īlons ļoti skaidri ir pateicis, ka viņa mērķis ir dramatiski samazināt kosmisko lidojumu izmaksas.
Mēs ar tevi šobrīd vēl sarunājamies pasaulē, kurā nav pieejamas 100% atkārtoti izmantojamas raķetes. Kad tādas sāks lidojumus, tas būs pavērsiena punkts, Kopernika atklāsmes brīdis, paradigmas maiņa – sauc, kā gribi. Atskatīsimies uz šo sarunu brīdī, kad kosmosā ik nedēļu dosies atkārtoti izmantojami kuģi ar 100 cilvēkiem uz klāja. Varbūt šī saruna notiktu, tev sēžot tādā kuģī. Es domāju, ka tas brīdis tuvojas un mums "jāspiež" tajā virzienā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
