Ir izdevies gūt pierādījumus, ka vingrinājumi daļai cilvēku smadzenēs varētu izraisīt fizisku atkarību, uzskata zinātnieki. Pētījumā ar pelēm konstatēja, ka palikšana bez vingrinājumiem daļai dzīvnieku izraisa aktivitāti tajās smadzeņu zonās, kas parasti tiek saistītas ar atkarību izraisošu vielu liegšanu.
Viskonsinas universitātes speciālisti pieļauj, ka tas pats varētu notikt ar ekstremāliem fizisko nodarbību piekritējiem. Daudzi eksperti uzskata, ka atkarība no vingrinājumiem nav fiziska. Taču netrūkst stāstu par to, cik ļoti vingrinājumu trūkumu izjūt aktīvu treniņu piekritēji.

Žurnālā "Behavioral Neuroscience" publicētajā pētījumā aprakstīja peles, kas izvēlējās ritenī skriet ilgāk par savām sugas māsām. Vispirms peles sešas dienas varēja skriet ritenī cik ilgi vien vēlas, bet pēc tam daļai no katras grupas šādu iespēju liedza vispār.

Vēlāk attiecīgajā diennakts laikā, kurā peles visbiežāk bija izvēlējušās skriet, tām mērīja smadzeņu aktivitāti. Pelēm, kas iepriekš bija daudz skrējušas, fiksēja izmaiņas smadzeņu aktivitātē, un pēc pētnieku teiktā tas apliecināja viņu vēlmi skriet.

Dažās skrējušo peļu smadzeņu zonās fiksēja īpaši augstu aktivitātes līmeni. Tās bija tās pašas smadzeņu zonas, kas aktivizējas gadījumā, ja tiek liegta dienišķā deva alkohola, kokaīna, morfīna vai nikotīna.

Zinātnieki atzina, ka vēl īsti nav skaidrs, vai konstatētās sakarības ir attiecināmas arī uz cilvēkiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit