"Iemesls, kādēļ vēlējos doties "Erasmus+" programmā, bija gūt neordināru pieredzi. Grieķijā nekad iepriekš nebiju bijusi, un mani interesēja iepazīt kaut ko pavisam citādāku. Es biju dzirdējusi par grieķu brīvības mīlestību un domāju: "Vai tad tiešām arī universitātē?". Un izrādījās, ka arī universitātē!" atklāj Kristīne.

Gluži ierasta bijusi pasniedzēju maniere ierasties uz lekciju ar 20 minūšu nokavēšanos vai bezrūpīgu studentu bariņu laiskošanās greznajā universitātes dārzā, starp lekcijām malkojot pa kādam aliņam un spraigās diskusijās cenšoties iztirzāt kādu aktuālu politiskas dabas problēmu. "Grieķijā brīvība ir ļoti svarīga, tāpēc liela daļa jau studiju gados ir vai nu partijā, vai kādā organizācijā. Un visur smēķē. Arī universitātes pasniedzēji. Gaiteņos! Tas man bija kultūršoks," atminas Kristīne.

Tiesa, šāda grieķiski hedonistiska attieksme nebūs labākā pieeja mācību procesa organizēšanā, ja esi students no citas valsts. Kas jāņem vērā – liela daļa apmaiņas studiju organizatoriskās puses gulstas uz paša pleciem. Brīdī, kad izturēts konkurss un piešķirta stipendija, jāizvēlas un jāsaskaņo kursi, kas atbilst studiju programmai Latvijā, jāsagatavo dokumenti un jāiesniedz viesuniversitātē, kā arī jāatrod dzīvesvieta. Kristīne atzīst, ka process var būt piņķerīgs, jo universitātes ir atšķirīgas, taču ar studiju metodiķa atbalstu viss ir izdarāms.

Pati iztikusi bez starpgadījumiem, jo prioritāte bija "mācīties sev, nevis papīram". "Manā gadījumā izvēlētie kursi diezgan atbilda, bet tā kā gribēju mācīties sev, tad paņēmu daudz kursu, kas nemaz nebija vajadzīgi manai programmai. Sapelnīju kredītpunktus, kas netika ieskaitīti, bet kas man pašai bija interesanti un noderīgi."

Kas attiecas uz dzīvesvietas atrašanu – arī tas nav nekas neiespējams, jo mūsdienās šo procesu krietni atvieglo sociālie tīkli. Parasti dzīvesvieta tiek meklēta universitātes tuvumā, un tā darīja arī Kristīne. Trīs nedēļu laikā pēc sarakstēm īsteni grieķiskā manierē ar vairākiem mājokļu izīrētājiem viņa tika pie savas istabas netālu no universitātes.

"Tā ir diezgan liela laimes spēle – ja neesi attiecīgajā pilsētā bijis, tu nevari zināt, kas tas ir par rajonu. Tu nezini, kur ir Atēnu Purčiks, bet kur – centrs. (smejas). Manu dzīvesvietas rajonu sauca "Neos Kosmos" jeb "Jaunais kosmoss", un manā gadījumā tas tiešām simbolizēja jaunu kosmosu – jaunu dzīvi, jaunu vietu."

Lai arī studiju vajadzībām tas nebija jādara, Grieķijā Kristīne arī izgāja praksi Latvijas vēstniecībā, jo viņu interesēja kultūras diplomātija. Un tieši šī pieredze pēcāk, atgriežoties Latvijā, kalpoja par galveno iemeslu, kādēļ viņu uzaicināja strādāt Latvijas Institūtā un sadarboties ar Grieķiju.

"Lai arī šķiet, ka tepat vien Eiropā visi esam, tomēr mūsu informatīvie burbuļi ir ļoti atšķirīgi. Tur mācoties, es apzinājos, ka 3000 kilometru attālumā cilvēkiem rūp pavisam citas problēmas, nekā mums šeit, Latvijā."

Apmaiņas studijas, nenoliedzami, bijusi vērtīga pieredze, kas ne tikai krietni paplašinājusi redzesloku un sniegusi zināšanas, kuras citādi nebūtu iespējams gūt, bet arī sagādājusi virkni kontaktu un daudz labu draugu.

Kristīne uzsver, ka ir bezgala vērtīgi izlauzties no savas ierastās informatīvās vides, jo tas ļoti uzskatāmi ļauj saprast, cik atšķirīgi mēs esam, un ka tas nav ne labi, ne slikti, jo galvenās vērtības, kas mūs vieno, ir cilvēciskās vērtības.

"Ielēkšana nezināmajā atmaksājas, jo tu nekad nezini, kādos piedzīvojumos tas tevi aizvedīs!"