Marsam un Zemei esot savstarpēji visizdevīgākajā pozīcijā šādam starpplanētu reisam, ar mūsdienās pieejamajām tehnoloģijām ceļš vienā virzienā tāpat prasa vismaz pusgadu. Diezgan ilgi, vai ne? Tāpēc centīsimies turp un atpakaļ aizšaut viena raksta garumā, lai saprastu, kāda tad varētu izskatīties diena uz Marsa.

Ko tas nozīmē pirmajiem zemiešiem uz Marsa? To, ka gadalaiki tur nav līdzīga garuma, kā tas pierasts uz Zemes. Ja mēs nosēstos uz Marsa ziemeļu puslodē, tad būtu paveicies saules gaismas mīļiem – garākie no gadalaikiem te būtu pavasaris un vasara. Attiecīgi 194 un 178 Marsa solārās dienas jeb soli. Rudens un ziema – 142 un 154 soli. Jā, likumsakarīgi – tā kā Marss ir daudz tālāk no Saules, arī gads uz Marsa nozīmē pavisam citu laika nogriezni. Proti, tas ir 668 solus jeb 687 Zemes dienas garš. Tiesa, temperatūras ziņā izteiktas atšķirības gan starp ziemu un vasaru tāpat nebūs. Daudz lielāka tā būs starp dienu un nakti jebkurā no Marsa gadalaikiem.

Savukārt pati Marsa diennakts ilguma ziņā ārkārtīgi līdzīga dienai uz Zemes. Te uzreiz jāpiemin, ka arī dienas garumu var izteikt vairākos veidos – var runāt par siderisko dienu vai solāro dienu.

Salīdzinājumam izmantosim mums ierastāko jēdzienu – solāro dienu.

Ja mums viena diena ilgst vidēji 24 stundas, tad sols uz Marsa ir 24 stundas un 39 minūtes ilgs. Ierasto dienas ritmu pārāk nebūs jāizjauc – modinātājs pulksten septiņos, brokastis pusastoņos, uz darbu no deviņiem līdz pieciem, bet dienā paliks pāri vēl papildu 40 minūtes jeb vidēji viena sērija kādam "Netflix" seriālam.

Tagad, izkāpjot no kosmosa kuģa krātera malā, mēs redzētu vien klajumu, cik tālu vien sniedzas skats. Ūdens vismaz šķidrā veidā te nav bijis miljoniem gadu, un iemesli ir vairāki. Viens no tiem – arī nelielais atmosfēras spiediens. Ja salīdzina ar Zemi, kur normāls atmosfēras spiediens jūras līmenī ir ap 1013 hektopaskāliem, tad uz Marsa virsmas tas būs vien aptuveni 6,5–7 hektopaskāli, tātad vien 0,6% no normāla atmosfēras spiediena uz Zemes. Pie šādiem apstākļiem tās ir sliktas ziņas tiem, kas uz Marsa cerētu atrast brīnumu – kaut nelielu lāmu ar šķidru ūdeni. Jāatceras, ka viršanas temperatūra ir atkarīga arī no spiediena. Tepat uz Zemes, uzraušoties Everesta virsotnē, atmosfēras spiediens ir tik zems, ka tīrs ūdens sāk vārīties jau pie aptuveni 68 grādiem pēc Celsija, ne vairs 100, kā tas notiek pie normāla atmosfēras spiediena jūras līmenī. Uz Marsa spiediens ir tik zems, ka viršanas temperatūra var būt arī 0 grādu pēc Celsija, faktiski ūdens no ledus sublimējas tvaikā.

Starp citu, šī problēma attiecas ne tikai uz ūdeni. Ja mēs no iedomātā kosmosa kuģa izkāptu bez skafandra, kas nodrošina spiedienu, ātri pienāktu nelāgs gals. Arī tad, ja vari elpu aizturēt divas minūtes, tas izdzīvošanai neko nepalīdzētu – tieši pretēji, nāktu par sliktu. Bez ārējā spiediena gaiss plaušās strauji izplestos un tās pārplēstu, tāpēc labākas izredzes izdzīvot īslaicīgu pēkšņu dekompresiju ir, ja gaisu no plaušām strauji izpūstu. Marsa atmosfēras zemajā spiedienā attiecīgi pazeminās arī ķermeņa šķidrumu, tostarp asiņu, viršanas temperatūra. Siekalas mutē sāktu vārīties (starp citu, 1965. gadā greizi nogājuša izmēģinājuma laikā šo piedzīvoja arī NASA darbinieks). Tā kā cilvēka asinsrites sistēma ir slēgta un nodrošina zināmu iekšēju spiedienu, tad asinis asinsvados gluži tā vienā acumirklī vārīties kā ūdens katliņā uz plīts gan nesāktu, taču gāzu burbuļi gan veidotos strauji. Tas pamatīgi traucētu asinsriti un ar skābekli bagātu asiņu piegādi smadzenēm, tādējādi novedot pie samaņas zaudēšanas kādu 10-20 sekunžu laikā. Tāpat, ķermeņa šķidrumos izšķīdušajām gāzēm izplešoties, tiktu traumēti orgāni, cilvēks burtiski uzpamptu. Par laimi gan tādu ainu kā 90. gadu kulta klasikā "Total Recall" realitātē nepiedzīvot – cilvēka audi un āda ir gana elastīga, lai mēs neeksplodētu kā Arnolda Švarcenegera attēlotais varonis. Taču zināms grauds patiesības ir arī šajā interpretācijā. Katrā gadījumā iznākums būtu nelāgs un pēc aptuveni pusotras vai divām minūtēm – letāls.

Taču ūdens uz Marsa ir, tikai ne šķidrā veidā virszemē, un tā ir laba ziņa pirmajiem kolonistiem nākotnē. Kosmosa kuģī visu vajadzīgo daudzumu ūdens līdzi droši vien nepaņemt. Tas būs jāiegūst uz vietas.

"Par laimi ūdens uz Marsa ir pieejams visai plašā apgabalā – sākot jau no polārajiem ledājiem līdz pat ekvatoram, kur tas slēpjas dziļāk zem šī putekļu slāņa. Katrā ziņā ūdens uz Marsa ir, un tas ir baigi forši," norāda Latvijas Astronomijas biedrības valdes locekle un "StarSpace" observatorijas saimniece Anna Gintere.

Tā kā uz Marsa tikpat kā nav atmosfēras, nav arī tā efekta, kuru šobrīd uz Zemes cenšamies mazināt – siltumnīcas efekta. Temperatūru svārstības starp nakti un dienu ir ārkārtīgi krasas. Marss ir krietni tālāk no Saules, un attiecīgi tur vidēji ir arī krietni aukstāks. Ja uz Zemes vidējā temperatūra ir ap +15 grādiem, tad uz Marsa – ap -60. Polos ziemas naktī tā var noslīdēt līdz pat -140 grādiem pēc Celsija, taču uz Marsa ir arī plusi. Vasaras dienas vidū uz ekvatora kādu reizi var sagaidīt pat +20 grādus. Nu gluži kā Latvijā "pa Jāņiem", tikai bez lietus! Naktī, protams, atkal strauji mīnusos, jo nav blīvas atmosfēras un gana daudz siltumnīcas efekta gāzu, lai dienā no Saules saņemto siltumu noturētu.

Taču stindzinošā temperatūra nav pati trakākā lieta laika prognozē marsiešiem no Zemes. 450 grādi plusā uz Veneras droši vien sagādātu daudz lielākas problēmas kosmosa pētniekam. Galu galā ar bargiem mīnusiem mums ir krietni lielāka pieredze – katrs uz sava degungala izbaudījis -30 vai pat -35 grādus, bet polārpētnieki ne vienu vien reizi saskārušies ar -50 un -60 grādiem, kurpretī simtiem grādus plusā dabā uz Zemes atradīsim vien ugunsgrēkos un aktīvā vulkānā.

Vēl viena problēma, par kuru uz Zemes pārsvarā varam "neiespringt", bet kas ir vērā ņemams faktors uz Marsa, ir radiācija. Tam vairs nav sava magnētiskā lauka, kas aizsargā no kosmiskā starojuma un Saules vēja – lādētu daļiņu plūsmas. Zaudējot magnetosfēru, tas laika gaitā zaudēja arī atmosfēru, tāpēc uz Marsa pastiprināta aizsardzība pret radiāciju noderēs. Tiesa, standarta radiācijas doza parastā Marsa dienā, kaut būtiski augstāka nekā uz Zemes, pati par sevi nav tik briesmīgi liela, lai ceļotājus uzreiz nonāvētu. "Tā ir tāda, kas tiek pieļauta atomelektrostaciju darbiniekiem, ja viņiem ir jāveic avārijas remonti. Tā nekādā ziņā nav nāvējoša. No tās arī uz Marsa var patverties, veidojot apmetnes zem zemes pietiekamā dziļumā. Grunts slānis ļaus no tā pasargāties," skaidro Ilgonis Vilks.

Lielākas problēmas varētu sagādāt pēkšņs un spēcīgs Saules uzliesmojums, kas izsviestu kosmosā augstas enerģijas daļiņas. Uz Zemes magnētiskais lauks un atmosfēra mūs pasargā, bet ne uz Marsa vai arī ceļā uz Marsu. Turklāt Saules uzliesmojumus vismaz šobrīd nemaz nav tik viegli prognozēt. "Ja ceļā uznāk spēcīga vētra uz Saules, kosmosa kuģim jābūt ļoti labi pasargātam pret starojumu. Ja astronauti lidojuma laikā saņems ļoti spēcīgu radiācijas devu, var gadīties, ka tajā pusē vairs nebūs, kam īsti izkāpt ārā no kosmiskā aparāta," bilst Anna Gintere.

Jauku dienu uz Marsa pamatīgi varētu sagandēt arī vējš kopā ar supersmalkajiem putekļiem uz planētas virsmas. Pats vējš, kaut tā ātrums var sasniegt pat visai cienījamus 25 metrus sekundē, gluži nebūs ar tādu spēku kā līdzīga ātruma vējš te, uz Zemes. Tā kā Marsa atmosfēra ir tik retināta un spiediens zems, vēja spēks un intensitāte būs daudz mazāka arī pie 20 un vairāk metru sekundē ātruma. Ar to nepietiks, lai aizpūstu ekipējumu un astronautus, bet būs gana, lai paceltu smalkos putekļus un iekrāsotu visu ainavu brūngani rozīgā miglā.

Turklāt reizēm runa nav par nelieliem, lokāliem putekļu virpuļiem, bet planētas mēroga vētrām, kur putekļi ieskauj visu Marsu un no pavadoņiem uzņemtajos attēlos nu saskatāma tikai miglaina, oranži sarkanīga bumba bez redzama reljefa un izteiktām virsmas iezīmēm.

Tas arī nav nekāds retums – lokālas vētras planētas mēroga fenomenā uz Marsa pāraug periodiski apmēram reizi trīs Marsa gados jeb reizi piecarpus Zemes gados.

Tās ir sliktas ziņas gan astronautiem, gan ekipējumam. Marsa regolīts ir ļoti smalks un arī ar nelielām elektrostatiskām īpašībām. Šie putekļi pielīp virsmām, tiek iekšā mehānismos, ir abrazīvi un bojā gan zondes, gan skafandrus, gan citu ekipējumu.

"Ja esat redzējuši attēlus ar "Curiosity" roveru pēc brauciena – tas ir ļoti netīrs. Putekļi noklāj pilnīgi visu, un tie ir abrazīvi," šo nepatīkamo Marsa laikapstākļu blakni ieskicē NASA Godāra lidojumu centra Merilendā planētu pētnieks Maikls Smits.

Ja šāda globāla putekļu vētra ieilgst, roveri ilgstoši paliek bez Saules gaismas un attiecīgi enerģijas. Cīņā ar Marsa putekļu vētrām zaudēja gan "Spirit", gan "Opportunity". Arī uz Zemes tuksnešos ir smilšu vētras, taču uz Marsa atmosfēras spiediens ir ļoti zems, mitrums neliels, bet pats regolīts smalks, tāpēc putekļi gaisā var būt ļoti ilgu laiku.

Tāpat šie putekļi var būt arī kaitīgi – NASA zondes izpētījušas, ka Marsa regolīta sastāvā ir visai liela perhlorātu un citu kaitīgu savienojumu koncentrācija. Ieelpot nebūtu vēlams. Taču neviens no visiem minētajiem apstākļiem nav nekas tāds, ko mēs nevarētu atrisināt jau ar pašlaik un tuvā nākotnē pieejamajām tehnoloģijām, lēš eksperti. Marsa klimats un laika prognoze, kaut ir izaicinājumu pilna, nav nepārvarams šķērslis sarkanās planētas izzināšanai.

Kā vecajā teicienā – nav sliktu laikapstākļu, tikai nepiemērots apģērbs.

Mars Facts
Martian Dust Could Help Explain Water Loss, Plus Other Learnings From Global Storm
How bad is the radiation on Mars?
8 Cool Destinations That Future Mars Tourists Could Explore
Olympus Mons: Giant Mountain of Mars
How Long Could A Human Survive On Mars Wearing Only Jeans And A T-Shirt?
Stability of the Liquid Water Phase on Mars: A Thermodynamic Analysis Considering Martian Atmospheric Conditions and Perchlorate Brine Solutions
The weather and climate on Mars
Deadliest Space Weather – Mars
The radiation showstopper for Mars exploration
Snow Falls on Mars in the Summer
Global Storms on Mars Launch Dust Towers Into the Sky
There's a Historic Dust Storm on Mars – and It's Nothing Like 'The Martian'
The Fact and Fiction of Martian Dust Storms
ExoMars highlights radiation risk for Mars astronauts, and watches as dust storm subsides
Toxic Mars dust could hamper planned human missions
What Happens if Your Body is Exposed to the Vacuum of Space?What Happens When Your Body Is Exposed To Space? Myths Debunked