Zinātniskās fantastikas sulīgākie augļi
Andra Čudare,
žurnāliste
Iekārotā planēta Marss.
Iekārotā planēta Marss.
Zinātniskās fantastikas sulīgākie augļi
Andra Čudare,
žurnāliste
Nabaga Saturns un Jupiters! Salīdzinot ar Marsu, citas planētas zinātniskās fantastikas lauciņā ir krietni apdalītas. Kāpēc tieši no sarkanās planētas nāk tik daudzi asinskāri citplanētieši un turp dodas ziņkārīgi Zemes iedzīvotāji? Atbilde ir vienkārša – reiz cilvēki domāja, ka tur varētu būt inteliģenta dzīvība, un radās jautājums: vai mums vajadzētu no VIŅIEM baidīties?
Par projektu
Šis raksts ir daļa no astoņu rakstu sērijas par Zemes sarkano kaimiņu Marsu – tā izpēti, nākotnē plānotajām astronautu misijām, pirmajām cilvēku apmetnēm uz Marsa un sapņiem par terraformēšanu. Virtuālā ceļojumā uz Sarkano planētu tevi vedīsim "Delfi" kosmiskajā busiņā. Lec iekšā!

Uz sākumu
19. gadsimtā daudzviet pasaulē būvēja observatorijas un uzstādīja teleskopus, un itāļu astronoms Džovanni Skjaparelli sāka kartēt Marsa "jūras" un "cietzemi" (tumšos un gaišos planētas laukumus). Viņš 1877. gadā pamanīja dīvainas līnijas, ko raksturoja kā "canali", un neveiksmīga tulkojuma dēļ sākās lielais marsiešu bums. Angļu valodā "canali" pārtulkoja kā "canals", nevis "channels", tādēļ cilvēki nosprieda, ka gudrie citplanētiešu inženieri tur sabūvējuši kanālu sistēmas. Šāds pieņēmums radās, jo pirms dažiem gadiem uzbūvētais Suecas kanāls bija īsts inženierijas brīnums.
Persivāla Louela zīmētie marsiešu kanāli. Arhīva foto
Arī nepilnus 20 gadus vēlāk astronoms Pērsivals Louels bija pilnīgi pārliecināts, ka citplanētieši izveidojuši šos kanālus ūdens transportēšanai, viņš kartē iezīmēja vairākus simtus kanālu un pat uzrakstīja ilustrētu grāmatu. Nav nekāds brīnums, ka ziņa par ko līdzīgu Suecas kanālam uz Marsa izskanēja ļoti plaši, kā rezultātā zelta drudzi nomainīja marsiešu drudzis. Līdz pat 20. gadsimta vidum cilvēki iepazina Marsu, pateicoties citu iztēlei, tas nekas, ka daudzi stāsti bija briesmīgi un aplamību pilni, galvenais, ka izklaidējoši!
Literatūras pērles
Pārlasot Džonatana Svifta darbu "Gulivera ceļojumi", kas izdots 1726. gadā, acīgākie pamanīs detalizētu aprakstu par diviem Marsa mēnešiem, kas riņķo ap planētu. Kas tur neparasts? Svifta imaginārie astronomi šos pavadoņus atklāja vairāk nekā simt gadus pirms īstajiem debesu juma pētniekiem.
Viņi atklājuši arī divas mazākas zvaigznes jeb satelītus, kas griežas ap Marsu; no tiem tuvākais atrodas no šās planētas centra tādā attālumā, kas trīskārt pārsniedz tās diametru, bet tālākā satelīta atstatums ir piecreiz lielāks par planētas diametru; pirmais apgriežas ap Marsu desmit stundās, otrais – divdesmit vienā ar pusi, tā ka to apgriešanās laika kvadrāts ir gandrīz proporcionāls viņu atstatumu kubam no Marsa centra, un tas skaidri liecina, ka uz šiem pavadoņiem attiecas tas pats gravitācijas likums, kam pakļauti visi pārējie debess ķermeņi
"Gulivera ceļojumi", Džonatans Svifts
Vokingā (pilsēta Lielbritānijā) uzstādītais "marsietis" par godu Velsa grāmatai, skulptūra ir septiņus metrus augsta. Foto: Warofdreams
Īsts zinātniskās fantastikas triumfs ir Herberta Velsa trilleris "Pasauļu karš", kas iegravēja apziņā domu, cik reāla ir marsiešu invāzija. Autoru iedvesmoja Louela teorijas, un 1897. gadā izdotā grāmata stāsta par tehnoloģiski attīstītiem marsiešiem, kas uzbrūk Zemei, jo viņu planēta mirst. Milzīgos kuģos viņi nosēžas Anglijas dienvidos un plāno pārņemt Zemi, sākot ar uzbrukumu Londonā. Cilvēki bēg, jo marsiešu rīcībā ir tādi ieroči kā melnie dūmi un karstuma stars, bet starptautisku slavu šis stāsts guva 1938. gadā, kad radioviļņi pārliecināja cilvēkus, ka no citplanētiešiem jābaidās, turklāt kā vēl!

Amerikāņu režisors Orsons Velss stāstu adaptēja kā radioteātra izrādi (tas pats kungs, kurš vēlāk režisēja filmu "Pilsonis Keins", kurā arī tēloja galveno varoni). Viņš pielāgoja sižetu, vēstot, ka citplanētieši piezemējušies Ņūdžersijā, un daudzi klausītāji pārbijās un patiešām noticēja, ka kara mašīnas nolaidušās no debesīm, un ņēma kājas pār pleciem. Kā gan var nekrist panikā, dzirdot, ka pa Zemi klīst kaujas mašīnas uz 30 metrus augstām kājām, nogalinot visu, kas pagadās ceļā?
Viens no labākajiem zinātniskās fantastikas rakstniekiem pasaulē ir Rejs Bredberijs, viņa 1951. gadā izdotais stāstu krājums "Marsiešu hronikas" ataino Marsa iekarošanu. Ja iepriekš marsieši bija nežēlīgi iebrucēji, te viņi ir sena, gudra civilizācija, bet cilvēki ir tie ļaunie. Jāizceļ arī Stenlija Veinbauma darbs "Marsa odiseja", kas stāsta par cilvēku, kurš lidaparāta avārijas dēļ ir spiests kājām šķērsot Marsa tuksnesi un sastop neparastu ceļabiedru. Marsieti, protams, kurš atklāj planētas noslēpumus, bet nepateicīgais galvenais varonis nozog marsiešu cilts kristālu.
Spožākie kinokadri
Vecākas filmas skatītājus priecēja ar nikniem citplanētiešiem no Marsa, kas grib iekarot tieši Zemi, bet, kad zinātnieku atklājumi pierādīja, ka inteliģentas dzīvības tur nav, scenāriju rakstītājiem nācās citplanētiešiem likt ceļot no tālākām Visuma vietām. Protams, vilinoši arī cilvēkus aizsūtīt uz Marsu, un filmu ir tik daudz, ka ne saskaitīt.

Pirmā zinātniskās fantastikas filma "Ceļojums uz Marsu" ir četras minūtes gara un uzņemta 1910. gadā, turklāt to producējusi Tomasam Edisonam piederoša kompānija. Sižets ir šāds – profesors atklāj, ka, sajaucot kopā divus pulverīšus, rodas "reversā gravitācija", kas ļauj objektiem lidināties gaisā. Protams, notiek ķeza – un pats zinātnieks aizlido uz Marsu. Filmiņā ir ainas, kā profesors dodas mežā un tur viņam uzbrūk agresīvi koki ar sejām, turklāt viņš pamanās uzkāpt uz kādas radības lūpām.
Turpmākajās desmitgadēs Marsa virsmu kinoindustrija nodarbināja pamatīgi, 1924. gadā Krievijā uzņēma "Aelita: Marsa karaliene", kas patiesībā bija boļševiku revolūciju slavinoša filma un bez Marsa itin labi varēja iztikt. Grēks nepieminēt dīvaino 1930. gada mūziklu "Just imagine"– lai pierādītu, ka ir mīļotās vērts, galvenais varonis ar labāko draugu dodas uz Marsu, kur sastop milzīgās parūkās un spīdīgos peldkostīmos tērpus citplanētiešus. Lai arī kino zinātāji smīkņā par nebaudāmajiem dialogiem, tērpi un vizuālie risinājumi ir iespaidīgi. Uz Marsa 50. gados paviesojās pat Robinsons Krūzo, bet 1953. gadā tika ekranizēts iepriekš pieminētais romāns "Pasauļu karš", un pelnīti šī filma ieguva "Oskaru" par labākajiem specefektiem.
Jocīgākās filmas ir 1966. gada "Marsam vajag sievietes", kur marsieši dodas starpgalaktiskos mātīšu meklējumos, un 1964. gada "Ziemassvētku vecītis iekaro marsiešus", kur marsieši nolemj, ka bērni nekad vairs nebūs priecīgi, un nolaupa sarkanā tērpto večuku. Protams, marsieši atver savas sirdis, iepazīst patieso svētku garu un beigās dzied priecīgu dziesmiņu.
Par vienu no labākajām Marsa filmām uzskata 1990. gada "Atcerēties visu" ar Arnoldu Švarcenegeru galvenajā lomā. Viņš sapņo kādreiz nokļūt uz Marsa, bet vienīgā iespēja, kā īstenot savu sapni, ir implantēt mākslīgas atmiņas, kuras kāds uzņēmums pārdod kā izklaides iespēju. Kaut kas noiet greizi, viņš atceras, ka ir slepenais aģents... Īsumā tas, kas jāzina par šo filmu, – Arnoldam ir milzīgi muskuļi, ir daudz specefektu un vardarbības. Komēdijas žanrā izcila ir Tima Bērtona1996. gada filma "Marss uzbrūk!". Darbība gan notiek uz Zemes, bet galvenās lomas ierunājusi spoža aktieru plejāde – Džeks Nikolsons, Natālija Portmane, Pīrss Brosnans un Denijs Devito.

Arī 2000. gada "Sarkanā planēta" ir baudāms kino, sižets vienkāršs – Zeme ir pārāk piesārņota un kļuvusi pārapdzīvota, cilvēces vienīgā cerība ir kolonizēt Marsu un ražot skābekli no aļģēm. Bet brīnumainie augi pazūd, astronauti dodas uz Marsu noskaidrot, kāpēc tā, bet nākas risināt citas problēmas – viņi tur iestrēgst, turklāt viens robots kļuvis slepkavniecisks.
Klikšķini uz plakāta, lai redzētu nākamos!
Ovācijas un septiņas "Oskara" nominācijas saņēma režisora Ridlija Skota 2014. gada filma "Marsietis" ar Metu Deimondu galvenajā lomā. Jaudīgais stāsts, kā astronautam vienam pašam apmēram pusotru gadu bija jādzīvo uz Marsa, gaidot glābējus, ir ļoti reālistisks un tieši tāpēc arī tik iespaidīgs. Uzņemšanā iztērēti gandrīz 90 miljoni eiro, tomēr kritiskā fanu acs ir skarba, te apkopotas visas zinātniskās nepilnības, kas parādās filmā (attiecīgi arī Endija Vīra grāmatā "Marsietis"). Piemēram, jau pašā sākumā ir neganta smilšu vētra, kas tehniski nav iespējams. Jā gan, smilšu vētras uz Marsa pastāv, bet atmosfērai piemīt tikai apmēram 1% no blīvuma, kas būtu uz Zemes, attiecīgi vējš ir niecīga gaisa pūsma, jo tur vienkārši ir mazāk gāzu masas, ko pūst uz priekšu. Grāmatas autors atzīst, ka vētra bija ļoti vajadzīga, lai iesprostotu galveno varoni uz sarkanās planētas.
Toties bērni labi pazīst multiplikācijas filmu varoni Mārvinu, kurš ir viens no retajiem gudrajiem marsiešiem popkultūrā. Viņš nēsā romiešu karavīra tērpu (jo romiešu kara dievs bija Marss), baltas basketbola botas, kurās iebūvēti reaktīvie dzinēji, un baltus cimdus. Mārvins manīts gan "Dienvidparkā", gan "Simpsonos", kā arī pieminēts kulta filmā "Clueless". Savā 1948. gada debijas īsfilmā viņš centās uzlaist gaisā Zemi, bet grandiozo plānu izjauca Blīkšķu Bannijs. Pieaugušie varbūt atceras, ka seriālā "Futurama" zinātniece Eimija Vonga bija dzimusi uz Marsa un viņas vecākiem piederēja puse no šīs planētas. DC komiksu pasaulē kopš 1955. gada ir zaļš marsietis "J'onn J'onzz", kurš mierīgi varētu uzveikt Supermenu, jo telepātija un rentgena redze ir tikai maza daļa no viņa superspēju saraksta. Bet vien 2006. gadā viņam pievienojās arī miss Marsiete.
Dziesmas un spēles
Savā mūziķa karjerā Deivijs Bovijs Marsu pieminējis vairākkārt, bet populārākā balāde un neoficiālā sarkanās planētas himna ir "Life on Mars", "BBC Radio 2" šo dziesmu dēvē par "Brodvejas mūzikla un Salvadora Dalī krustojumu". Ja šķiet, ka tā atgādina Frenka Sinatras "May Way", ausis nav pievīlušas, jo akordi ir identiski, turklāt ar nodomu! 1968. gadā Bovijs franču dziesmai "Comme, D'Habitude" uzrakstīja vārdus angliski, nosaucot to par "Even A Fool Learns To Love". Gadu vēlāk kanādietis Pauls Anka noklausījās oriģinālo dziesmu, nopirka autortiesības un pārrakstīja kā "My Way", ko iedziedāja Frenks Sinatra. To dzirdot, Bovijs bija nikns par garām palaisto iespēju un uzrakstīja "Life on Mars" kā parodiju par Sinatras dziesmu.
Pēc grupas "The Beatles" pajukšanas Pols Makartnijs ar sievu izveidoja apvienību "Wings" un sarakstīja "Venus and Mars", bet pavisam jestru klausāmvielu piedāvā "The Misfits" panki dziesmā "Teenagers from Mars". Arī mūsdienu popmūzikā Marss tiek pieminēts, piemēram, Kelis debijas albumā iekļautajā "Mars" un Usher dziesmā "Mars vs. Venus". Ir arī izpildītāji, kas planētu piemin savas apvienības nosaukumā, piemēram, amerikāņu rokgrupa "30 seconds to Mars", bet dziedātājs Pīters Džīns Ernandess pieņēmis pseidonīmu Bruno Mars. Protams, īsā dziesmu tūre jānoslēdz ar pašmāju labumu – "F.L.Y." 2003. gada "Eirovīzijas" dziesmu "Say Hello from Mars", kas nekur tālu neaizlidoja un finālā palika 24. vietā, iegūstot vien piecus punktus.
Kamēr cilvēks vēl nav spēris kāju uz Marsa, to var darīt virtuāli, piemēram, spēlējot videospēles! Iecienītajās spēlēs "Doom" un "Call of Duty" daži līmeņi veidoti uz Marsa virsmas, bet viena no populārākajām izvēlēm ir stratēģijas spēle "Surviving Mars", kur jāuzbūvē vesela pasaule. Jau dažas stundas pēc spēles parādīšanās forumos izcēlās karstas diskusijas, piemēram, matemātikas eksperti lika lietā sarežģītas formulas, lai aprēķinātu, vai vēja turbīnas tiešām spētu tur ražot elektrību. Dizaineri izstrādē izmantojuši NASA topoloģiskās kartes, tāpēc spēle ir vizuāli iespaidīga. Kur sākas jautrība? Rūpīgi būvētajā pasaulē pēkšņi bariņš kolonistu iet bojā putekļu vētrā vai pievēršas alkoholam, nevis darbam pie ūdens sistēmu būvēšanas.
Tikmēr "Occupy Mars" uzdevums ir izpētīt Marsu, audzēt pārtiku, iegūt ūdeni un skābekli, kā arī remontēt savu bāzi, bet Īlona Maska ādā var iejusties "Kerbal Space Program". Tu stundām ilgi būvēsi kuģus un pēc tam dosies izpētīt Saules sistēmu. Visai amizanta spēle ar maziem, zaļiem cilvēciņiem ir "Stalin vs Martians", paši veidotāji to raksturo kā 2. pasaules kara parodiju. Kā var noprast pēc nosaukuma, PSRS vadītājam jāaizstāv Zeme no marsiešiem, un cilvēkiem bez humora izjūtas tai labāk klāt neķerties.
Līdz ar nopietnāku kosmosa izpēti daudzi varbūt vīlās, ka uz Marsa nav citplanētiešu un lidojošo šķīvīšu, tomēr tālā planēta turpina iedvesmot zinātniskās fantastikas darbiem. Un labi, ka varam vakarus pavadīt filmu, stāstu un videospēļu skavās. Ja kāds aizrāda par nīkšanu dīvānā, sakiet, ka tā ir neatņemama nākotnes astronautu treniņu sastāvdaļa.
Klikšķini uz plakāta, lai redzētu nākamos!
Publicitātes attēli
Izmantotie avoti →
Izmantotie avoti:
Sarkanā planēta mūsu fantāzijās
Kāpēc tieši Marss?
Marsa Robotizētie pētnieki
Laika prognoze pirmajiem marsiešiem
Seno Mikrobu medības
Marsa iekarošana
Atpakaļ alās?
Zeme 2.0