Zondes un roveri, kas iepazīst sarkano planētu
Mehanizētie zemieši
uz Marsa
uz Marsa
Dita Vinovska
DELFI žurnāliste
Līdz brīdim, kad uz Marsu varēsim sūtīt pirmos pētniekus cilvēka izskatā, vēl kāds laiciņš jāpagaida, bet pašlaik mums jāiztiek ar informāciju, ko no sarkanās planētas iegūst turp aizsūtītie mehāniskie izlūki. Tiesa, "jāiztiek" noteikti nav adekvāts apzīmējums Marsa mehānisko pētnieku varēšanai. Jā, pirmās zondes, kas devās kaimiņplanētas virzienā, tik vien spēja, kā, garām lidojot, uzņemt kādu attēlu, bet pašlaik tur atrodas veselas izpētes laboratorijas, kuru roboti spēj klausīties, skatīties, ievākt iežus un rūpīgi izpētīt situāciju uz Marsa, kā arī iegūt vērtīgu informāciju par planētas pagātni. Turklāt jau nokļūšana līdz planētas orbītai vien bija gana sarežģīts uzdevums.
Par projektu
Šis raksts ir daļa no astoņu rakstu sērijas par Zemes sarkano kaimiņu Marsu – tā izpēti, nākotnē plānotajām astronautu misijām, pirmajām cilvēku apmetnēm uz Marsa un sapņiem par terraformēšanu. Virtuālā ceļojumā uz Sarkano planētu tevi vedīsim "Delfi" kosmiskajā busiņā. Lec iekšā!
Pirmie mēģinājumi pietuvoties sarkanajai planētai aizsākās pagājušā gadsimta 60. gados. Cīņā par to, kurš pirmais pietuvosies Zemes mazajam kaimiņam, sākotnēji iesaistījās divas lielvaras – Padomju Savienība un ASV. Pēc Padomju Savienības sabrukuma Marsa izpētē dominē ASV, bet retu reizi kādu zondi planētas virzienā aizsūta arī citas valstis, piemēram, Ķīna, Japāna vai Apvienotie Arābu Emirāti.
Sākotnēji lielvaras pat necentās sasniegt pašu planētu, bet Marsa izpētei izmantoja zondes, kas planētai palido garām (flyby). Pirmie divi Padomju Savienības mēģinājumi šāda pētnieka nosūtīšanai kosmosā beidzās ar neveiksmi jau pacelšanās brīdī. Zondi "Marsnik 1" (Rietumos zināma arī kā "Mars 1960A", "Korabl 4", bet PSRS tai deva nosaukumu "Mars 1M No1") bija plānots palaist 1960. gada 10. oktobrī, bet četras dienas vēlāk neveiksmi paceļoties cieta arī "Marsnik 2" ("Mars 1960B", "Mars 1960B", "Mars 1M No2"). Vēl divas šāda veida zondes PSRS centās nosūtīt 1962. gada rudenī. Arī šie mēģinājumi beidzās ar neveiksmi. Tiesa, "Mars 1" bija pirmais kosmosa kuģis, kas patiešām palidoja garām Marsam, neskatoties uz to, ka sakari ar to pazuda, vēl pirms tas pietuvojās planētai. Savukārt "Sputnik 22" (PSRS saukta par "2MV-4 No.1") izdevās pacelties, bet nekur tālāk par Zemes orbītu gaisakuģis netika. Tā atlūzas vēl vairākas dienas atradās Zemes orbītā, ko pamanīja arī ASV ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas radars Aļaskā, liekot lielvalstij panervozēt par iespēju, ka PSRS uzsākusi kodoluzbrukumu.
Sākotnēji lielvaras pat necentās sasniegt pašu planētu, bet Marsa izpētei izmantoja zondes, kas planētai palido garām (flyby). Pirmie divi Padomju Savienības mēģinājumi šāda pētnieka nosūtīšanai kosmosā beidzās ar neveiksmi jau pacelšanās brīdī. Zondi "Marsnik 1" (Rietumos zināma arī kā "Mars 1960A", "Korabl 4", bet PSRS tai deva nosaukumu "Mars 1M No1") bija plānots palaist 1960. gada 10. oktobrī, bet četras dienas vēlāk neveiksmi paceļoties cieta arī "Marsnik 2" ("Mars 1960B", "Mars 1960B", "Mars 1M No2"). Vēl divas šāda veida zondes PSRS centās nosūtīt 1962. gada rudenī. Arī šie mēģinājumi beidzās ar neveiksmi. Tiesa, "Mars 1" bija pirmais kosmosa kuģis, kas patiešām palidoja garām Marsam, neskatoties uz to, ka sakari ar to pazuda, vēl pirms tas pietuvojās planētai. Savukārt "Sputnik 22" (PSRS saukta par "2MV-4 No.1") izdevās pacelties, bet nekur tālāk par Zemes orbītu gaisakuģis netika. Tā atlūzas vēl vairākas dienas atradās Zemes orbītā, ko pamanīja arī ASV ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas radars Aļaskā, liekot lielvalstij panervozēt par iespēju, ka PSRS uzsākusi kodoluzbrukumu.
Ceļš uz pirmo lidojumu garām Marsam
1960. gads
1960. gads
10. oktobris
Misija: "Mars 1M No1" ("Mars 1960A")
Valsts: PSRS
Neveiksme paceļoties.
Valsts: PSRS
Neveiksme paceļoties.
14. oktobris
Misija: "Mars 1M No2" ("Mars 1960B")
Valsts: PSRS
Neveiksme paceļoties
Valsts: PSRS
Neveiksme paceļoties
1962. gads
1962. gads
24. oktobris
Misija: "2MV-4 No.1" ("Sputnik 22")
Valsts: PSRS
Neveiksme, atstājot Zemes orbītu.
Valsts: PSRS
Neveiksme, atstājot Zemes orbītu.
1. novembris
Misija: "Mars 1" ("Sputnik 23")
Valsts: PSRS
Palidoja garām Marsam, bet bija zuduši sakari.
Valsts: PSRS
Palidoja garām Marsam, bet bija zuduši sakari.
1964. gads
1964. gads
5. novembris
Misija: "Mariner 3"
Valsts: ASV
Novirzījās no kursa un devās citā virzienā.
28. novembris
Misija: "Mariner 4"
Valsts: ASV
Misija izpildīta, pirmās Marsa tuvplāna fotogrāfijas.
Valsts: ASV
Misija izpildīta, pirmās Marsa tuvplāna fotogrāfijas.
Foto: NASA
Par pirmo veiksmīgo zondi, kas palidojusi garām Marsam, var uzskatīt ASV nosūtīto "Mariner 4". Šī zonde pacēlās 1964. gada 28. novembrī – trīs nedēļas pēc tam, kad "Mariner 3" pēc izlidošanas no Zemes atmosfēras neatvērās raķetes kravas nodalījuma aizsargvairogs un kuģis novirzījās no sākotnējā kursa uz Marsu.
Pirmais Marsa tuvplāns: attēli, ko ieguva "Mariner 4"
Pēc tam sekoja vēl vairāki lielvalstu mēģinājumi palidot garām Marsam. Padomju Savienībai tas izdevās vien 1973. gadā. Tiesa, šajos mēģinājumos bija plānots vienu zondi nosēdināt uz Marsa un vienu padarīt par planētas mākslīgo pavadoni.
Jau laikā, kad iegūt Marsa tuvplānu, tam palidojot garām, vēl nebija izdevies, lielvalstis izstrādāja jauna tipa zondes – gan tādas, ko izmantot, lai nosēstos uz sarkanās planētas (lander), gan tādas, kuru mērķis bija kļūt par Zemes kaimiņa mākslīgajiem pavadoņiem (orbiter). Attīstoties šīm tehnoloģijām, garām lidojošās zondes vairs nebija aktuālas. Pēdējām divām zondēm, kas palidoja garām Marsam, bija jākļūst par planētas mākslīgo pavadoni (zonde "Mars 4") vai jānosēžas uz tās (zonde "Mars 7"). Tās PSRS ceļā nosūtīja 1974. gada 21. jūlijā un 9. augustā.
Cīņā par to, kura lielvalsts pirmā nosēdinās savu zondi uz Marsa, uzvarēja PSRS. Tāpat PSRS pirmā nosūtīja uz kaimiņplanētu zondi, kas kļuva par tās mākslīgo pavadoni. Abi šie sasniegumi notika 1971. gadā misiju "Mars 2" un "Mars 3" laikā. Abās misijās uz sarkano planētu sūtīja gan mākslīgo pavadoni, gan zondi nosēdināšanai uz Marsa, kā arī nelielu pašgājēju robotu jeb roveru ar nosaukumu "Prop-M". Tā kā signāls ar misijas "Mars 3" laikā nosēdināto zondi ātri vien pārtrūka, par rovera gaitām ziņu nav. Abas misijas pētniekiem sniedza ļoti daudz vērtīgas informācijas par Marsu: izdevās noskaidrot aptuveno planētas temperatūru, atmosfēras spiedienu, regolīta blīvumu un vadītspēju noteiktās vietās. Tāpat tika iegūta informācija par siltuma plūsmas anomālijām uz Marsa, kā arī daudz citas vērtīgas informācijas.
Jau laikā, kad iegūt Marsa tuvplānu, tam palidojot garām, vēl nebija izdevies, lielvalstis izstrādāja jauna tipa zondes – gan tādas, ko izmantot, lai nosēstos uz sarkanās planētas (lander), gan tādas, kuru mērķis bija kļūt par Zemes kaimiņa mākslīgajiem pavadoņiem (orbiter). Attīstoties šīm tehnoloģijām, garām lidojošās zondes vairs nebija aktuālas. Pēdējām divām zondēm, kas palidoja garām Marsam, bija jākļūst par planētas mākslīgo pavadoni (zonde "Mars 4") vai jānosēžas uz tās (zonde "Mars 7"). Tās PSRS ceļā nosūtīja 1974. gada 21. jūlijā un 9. augustā.
Cīņā par to, kura lielvalsts pirmā nosēdinās savu zondi uz Marsa, uzvarēja PSRS. Tāpat PSRS pirmā nosūtīja uz kaimiņplanētu zondi, kas kļuva par tās mākslīgo pavadoni. Abi šie sasniegumi notika 1971. gadā misiju "Mars 2" un "Mars 3" laikā. Abās misijās uz sarkano planētu sūtīja gan mākslīgo pavadoni, gan zondi nosēdināšanai uz Marsa, kā arī nelielu pašgājēju robotu jeb roveru ar nosaukumu "Prop-M". Tā kā signāls ar misijas "Mars 3" laikā nosēdināto zondi ātri vien pārtrūka, par rovera gaitām ziņu nav. Abas misijas pētniekiem sniedza ļoti daudz vērtīgas informācijas par Marsu: izdevās noskaidrot aptuveno planētas temperatūru, atmosfēras spiedienu, regolīta blīvumu un vadītspēju noteiktās vietās. Tāpat tika iegūta informācija par siltuma plūsmas anomālijām uz Marsa, kā arī daudz citas vērtīgas informācijas.
Video: versija par to, kā vajadzēja izskatīsies misiju "Mars 2" un "Mars 3" zondes nosēdināšanai un rovera iedarbināšanai.
1971. gadā arī ASV izdevās nosūtīt zondi, kas riņķoja Marsa orbītā. Aizokeāna lielvarai savu pirmo zondi uz Marsa izdevās nosēdināt 1975. gadā.
Ceļš uz Marsa orbītu un virsmu
1962. gads
1962. gads
4. novembris
Misija: "Mars 2MV-3 No.1" ("Sputnik 24")
Valsts: PSRS
Mērķis: Piezemēties uz Marsa.
Neveiksme, mēģinot uzsākt ceļu uz Marsu, atlūzas atgriezās Zemes atmosfērā
Valsts: PSRS
Mērķis: Piezemēties uz Marsa.
Neveiksme, mēģinot uzsākt ceļu uz Marsu, atlūzas atgriezās Zemes atmosfērā
1969. gads
1969. gads
27. marts
Misija: "Mars 2M No.521" ("Mars 1969A")
Valsts: PSRS
Mērķis: nokļūt Marsa orbītā.
Neveiksme paceļoties.
Valsts: PSRS
Mērķis: nokļūt Marsa orbītā.
Neveiksme paceļoties.
2. aprīlis
Misija: "Mars 2M No.522" ("Mars 1969B")
Valsts: PSRS
Mērķis: nokļūt Marsa orbītā.
Neveiksme paceļoties.
Valsts: PSRS
Mērķis: nokļūt Marsa orbītā.
Neveiksme paceļoties.
1971. gads
1971. gads
10. maijs
Misija: "Cosmos 419" ("3MS No.170")
Valsts: PSRS
Mērķis: nokļūt Marsa orbītā un nosēsties uz sarkanās planētas.
Kļūda, iestatot augšējās pakāpes taimeri. Zonde atgriezās Zemes atmosfērā.
Valsts: PSRS
Mērķis: nokļūt Marsa orbītā un nosēsties uz sarkanās planētas.
Kļūda, iestatot augšējās pakāpes taimeri. Zonde atgriezās Zemes atmosfērā.
19. maijs
Misija: "Mars 2"
Valsts: PSRS
Mērķis: nokļūt Marsa orbītā un nosēsties uz sarkanās planētas.
Mākslīgā pavadoņa misija izdevās, bet zonde, kam vajadzēja nosēsties uz planētas, to izdarīja avarējot.
Valsts: PSRS
Mērķis: nokļūt Marsa orbītā un nosēsties uz sarkanās planētas.
Mākslīgā pavadoņa misija izdevās, bet zonde, kam vajadzēja nosēsties uz planētas, to izdarīja avarējot.
28. maijs
Misija: "Mars 3"
Valsts: PSRS
Mērķis: nokļūt Marsa orbītā un nosēsties uz sarkanās planētas, un palaist pirmo roveru.
Misija izpildīta, nav ziņu par rovera darbību, jo pārtrūka sakari ar zondi uz Marsa.
Valsts: PSRS
Mērķis: nokļūt Marsa orbītā un nosēsties uz sarkanās planētas, un palaist pirmo roveru.
Misija izpildīta, nav ziņu par rovera darbību, jo pārtrūka sakari ar zondi uz Marsa.
Foto: NASA
Lai arī tehniski pirmo izpētes robotu jeb roveru uz Marsa virsmas misijas "Mars 3" laikā nosēdināja PSRS, ASV varētu uzskatīt par šī tipa "pētnieku" lielvalsti – piecas no sešām roveru misijām ir tieši ASV veikums. Vienu roveru ir nosūtījusi Ķīna, bet septīto izpētes robotu 2022. gadā programmas "ExoMars 2022" ietvaros plāno sūtīt Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA).
Pirmā rovera misija bija ASV realizētā "Mars Pathfinder". 1996. gada 4. decembrī ceļā devās nedaudz vairāk nekā 10 kilogramus smags rovers un 264 kilogramus smaga zonde, kam bija dots tāds pats vārds kā visai misijai un kas uz Marsa nosēdās pēc 7 mēnešiem un gandrīz 10 stundām. Rovers "Sojourner" darbojās ar saules baterijām. Misiju noslēdza tā paša gada 27. septembrī, jo tika zaudēti sakari ar zondi, ko neveiksmīgi centās atjaunot līdz pat 1997. gada martam.
Pirmā rovera misija bija ASV realizētā "Mars Pathfinder". 1996. gada 4. decembrī ceļā devās nedaudz vairāk nekā 10 kilogramus smags rovers un 264 kilogramus smaga zonde, kam bija dots tāds pats vārds kā visai misijai un kas uz Marsa nosēdās pēc 7 mēnešiem un gandrīz 10 stundām. Rovers "Sojourner" darbojās ar saules baterijām. Misiju noslēdza tā paša gada 27. septembrī, jo tika zaudēti sakari ar zondi, ko neveiksmīgi centās atjaunot līdz pat 1997. gada martam.
Šeit vari aplūkot, kā izskatījās misijas "Mars Pathfinder" zonde un rovers.
Pašlaik realizētas sešas misijas, kuru laikā roveri devušies ceļā uz sarkano planētu, bet nākamo ceļojumu uz Marsu plānots uzsākt 2022. gadā. Rovers "Perserverance" uz Marsa veiksmīgi nosēdās 2021. gada februārī.
Notikušās un plānotās roveru misijas
1996. gads
1996. gads
4. decembris
Misija: "Mars Pathfinder"
Valsts: ASV
Zonde uz Marsa un rovers "Sojourner"
Valsts: ASV
Zonde uz Marsa un rovers "Sojourner"
2003. gads
2003. gads
10. jūnijs
Misija: "Spirit (MER-A)"
Valsts: ASV
Marsa rovers
Valsts: ASV
Marsa rovers
8. jūlijs
Misija: "Opportunity (MER-B)"
Valsts: ASV
Marsa rovers
Valsts: ASV
Marsa rovers
2011. gads
2011. gads
26. novembris
Misija: "Mars Science Laboratory"
Valsts: ASV
Marsa rovers, kas iesaukts par "Curiosity"
Valsts: ASV
Marsa rovers, kas iesaukts par "Curiosity"
2020. gads
2020. gads
23. jūlijs
Misija: "Tianwen 1"
Valsts: Ķīna
Marsa rovers un mākslīgais planētas pavadonis
Valsts: Ķīna
Marsa rovers un mākslīgais planētas pavadonis
30. jūlijs
Misija: "Mars 2020"
Valsts: ASV
Marsa rovers "Perserverance" un drons "Ingenuity"
Valsts: ASV
Marsa rovers "Perserverance" un drons "Ingenuity"
2022. gads
2022. gads
Augusts–oktobris
Misija: "ExoMars 2022"
Eiropas Kosmosa aģentūra
Marsa rovers (ESA) un izpētes platforma uz planētas virsmas (Krievija)
Eiropas Kosmosa aģentūra
Marsa rovers (ESA) un izpētes platforma uz planētas virsmas (Krievija)
Foto: NASA
Rovers, kas pēdējais atstājis Zemi, lai dotos ceļā uz sarkano planētu, ir ASV misijas "Mars 2020" laikā nosūtītais "Perseverance", kas tulkojumā nozīmē "neatlaidība". Jau rakstīts, ka pašgājējs uz Marsa meklēs pierādījumus tam, vai te savulaik pastāvējusi dzīvība, kā arī izmēģinās dažus jaunus izpētes instrumentus, viens no tiem ir arī neliels drons.
Lūk, vari tuvāk aplūkot neatlaidīgo pašgājēju un tā pētniecības aprīkojumu.
Lūk, vari tuvāk aplūkot neatlaidīgo pašgājēju un tā pētniecības aprīkojumu.
Korpuss un smadzenes.
Rovera darbību nodrošina tā procesors, ko aizsargā korpuss, ko varētu saukt arī par ierīces "rumpi". Tā izmēri ir 3x2,7x2,2 metri, bet svars – 1025 kilogrami.
Rovera darbību nodrošina tā procesors, ko aizsargā korpuss, ko varētu saukt arī par ierīces "rumpi". Tā izmēri ir 3x2,7x2,2 metri, bet svars – 1025 kilogrami.
Superkamera un mikrofons.
Ar šo ierīci pēta iežus uz Marsa. Pat no septiņu metru attāluma ar lāzera palīdzību tā var izpētīt nelielas iežu daļiņas. Ierīces spektrometri spēj izpētīt arī iežu ķīmisko sastāvu. Blakus šai kamerai atrodas vēl četras citas: divas no tām atbild par navigāciju ("Navcam"), bet divas ("Mastcam-Z") uzņem krāsainus foto un veido trīsdimensiju videoierakstus ar skaņu.
Ar šo ierīci pēta iežus uz Marsa. Pat no septiņu metru attāluma ar lāzera palīdzību tā var izpētīt nelielas iežu daļiņas. Ierīces spektrometri spēj izpētīt arī iežu ķīmisko sastāvu. Blakus šai kamerai atrodas vēl četras citas: divas no tām atbild par navigāciju ("Navcam"), bet divas ("Mastcam-Z") uzņem krāsainus foto un veido trīsdimensiju videoierakstus ar skaņu.
Šerloks un Vatsons. Kameras atrodas rovera "plaukstā" un pēta Marsa iežus tuvplānā. Izmantojot lāzeru, kameru un spektrometru, ierīces meklē iežus un liecības par organisku vielu pastāvēšanu, kas varētu liecināt par mikrobioloģisku dzīvību uz Marsa. Līdzīgs uzdevums ir arī trešajai "plaukstā" esošajai kamerai, ko sauc "PXL".
Elektroapgādes sistēma. Robotu darbina radioaktīvo izotopu enerģijas sistēma, kas sver 45 kilogramus. Tajā ir apmēram 4,6 kilogrami plutonija dioksīda, kas nodrošina vienmērīgu enerģijas padevi. Energoapgādes sistēma ir tieši tāda pati, kā izmantota roverā "Curiosity".
Komunikācijas sistēma. Roveram ir trīs antenas, kas ar Marsa mākslīgo pavadoņu starpniecību vai bez tās nodrošina robota komunikāciju ar Zemi. Caur šiem kanāliem informācija tiek gan sūtīta, gan saņemta.
Robota "roka un plauksta". Rovera "roka" ir 2 metrus un 10 centimetrus gara. Tai ir gan "pleca locītava", gan "elkoņa locītava", kā arī īpaša locītava rovera "plaukstas" kustināšanai. "Plaukstā" rovers tur kameras, iežu un ķīmisko vielu analizētājus, kas pēta iespējamo dzīvību uz Marsa. Tāpat rovers spēj savākt vērtīgus paraugus no Marsa virsmas un tos pārnēsāt. "Plaukstā" atrodas arī urbis, kas spēj izurbt teju trīs centimetrus (diametrā) lielus caurumus un savākt iežu paraugus no Marsa.
Korpuss un smadzenes.
Rovera darbību nodrošina tā procesors, ko aizsargā korpuss, ko varētu saukt arī par ierīces "rumpi". Tā izmēri ir 3x2,7x2,2 metri, bet svars – 1025 kilogrami.
Rovera darbību nodrošina tā procesors, ko aizsargā korpuss, ko varētu saukt arī par ierīces "rumpi". Tā izmēri ir 3x2,7x2,2 metri, bet svars – 1025 kilogrami.
Superkamera un mikrofons.
Ar šo ierīci pēta iežus uz Marsa. Pat no septiņu metru attāluma ar lāzera palīdzību tā var izpētīt nelielas iežu daļiņas. Ierīces spektrometri spēj izpētīt arī iežu ķīmisko sastāvu. Blakus šai kamerai atrodas vēl četras citas: divas no tām atbild par navigāciju ("Navcam"), bet divas ("Mastcam-Z") uzņem krāsainus foto un veido trīsdimensiju videoierakstus ar skaņu.
Ar šo ierīci pēta iežus uz Marsa. Pat no septiņu metru attāluma ar lāzera palīdzību tā var izpētīt nelielas iežu daļiņas. Ierīces spektrometri spēj izpētīt arī iežu ķīmisko sastāvu. Blakus šai kamerai atrodas vēl četras citas: divas no tām atbild par navigāciju ("Navcam"), bet divas ("Mastcam-Z") uzņem krāsainus foto un veido trīsdimensiju videoierakstus ar skaņu.
Šerloks un Vatsons. Kameras atrodas rovera "plaukstā" un pēta Marsa iežus tuvplānā. Izmantojot lāzeru, kameru un spektrometru, ierīces meklē iežus un liecības par organisku vielu pastāvēšanu, kas varētu liecināt par mikrobioloģisku dzīvību uz Marsa. Līdzīgs uzdevums ir arī trešajai "plaukstā" esošajai kamerai, ko sauc "PXL".
Elektroapgādes sistēma. Robotu darbina radioaktīvo izotopu enerģijas sistēma, kas sver 45 kilogramus. Tajā ir apmēram 4,6 kilogrami plutonija dioksīda, kas nodrošina vienmērīgu enerģijas padevi. Energoapgādes sistēma ir tieši tāda pati, kā izmantota roverā "Curiosity".
Komunikācijas sistēma. Roveram ir trīs antenas, kas ar Marsa mākslīgo pavadoņu starpniecību vai bez tās nodrošina robota komunikāciju ar Zemi. Caur šiem kanāliem informācija tiek gan sūtīta, gan saņemta.
Robota "roka un plauksta". Rovera "roka" ir 2 metrus un 10 centimetrus gara. Tai ir gan "pleca locītava", gan "elkoņa locītava", kā arī īpaša locītava rovera "plaukstas" kustināšanai. "Plaukstā" rovers tur kameras, iežu un ķīmisko vielu analizētājus, kas pēta iespējamo dzīvību uz Marsa. Tāpat rovers spēj savākt vērtīgus paraugus no Marsa virsmas un tos pārnēsāt. "Plaukstā" atrodas arī urbis, kas spēj izurbt teju trīs centimetrus (diametrā) lielus caurumus un savākt iežu paraugus no Marsa.
Iepazīties un salīdzini piecus ASV roverus, kas devušies izpētīt Marsu!
Drons komplektā
Izmantotie avoti →
Izmantotie avoti: