Zinātnieki Vidusjūrā zem gleznainās Santorīni salas atklājuši liecības par zemūdens vulkāna izvirdumu, kura jauda 15 reizes pārspēj 2022. gada Tongas izvirdumu, vēsta ārzemju mediji.
Pētnieki jūras dibenā ap Santorīni salu atklājuši 150 metrus biezu pumeka un pelnu slāni, kas liecina, ka šis vulkāna izvirdums, kas notika pirms pusmiljona gadu, ir bijis ievērojami jaudīgāks nekā Tongas vulkāna, pilnā nosaukumā Hunga Tonga-Hunga Ha’apai, izvirdums, un bijis viens no lielākajiem, ko Eiropa jebkad pieredzējusi.
Tongas vulkāns laboja vairākus “rekordus”, radot ātrākos gaisa viļņus atmosfērā, kas vairākas reizes apskrēja zemeslodi, augstāko vulkānisko izmešu strūklu 57 kilometru augstumā un pirmo “mega” cunami modernajā laikmetā.
“Mēs zinājām, ka šim vulkānam bijuši vairāki lieli izvirdumi, salīdzināmi ar Karakatau,” saka pētījuma autors Tims Druits, Klermona Overna Universitātes vulkanoloģijas profesors, piebilstot, ka jaunākie atradumi norāda uz tāda mēroga kataklizmu, “kādu mēs pat nenojautām”.
Iepriekšējie pētījumi virszemē ļāva visai detalizēti noteikt vulkānisko aktivitāšu vēsturi Grieķijas salu joslā, kas stiepjas no Grieķijas līdz Turcija pa Āfrikas un Eiropas tektonisko plākšņu robežu. Ģeologiem jau bija zināms, ka Santorīni sala radusies pirms 400 000 gadiem masīva izvirduma rezultātā, bet mūsdienu Santorīni salu arhipelāgs izveidojies bronzas laikmeta beigās (1600 – 1200. g.p.m.ē.), kad galvenā sala izvirduma laikā uzsprāga tā sauktajā Mīnojas izvirdumā.
Taču tagad pētnieki parakās zem jūras grunts līmeņa, un atklāja vēl interesantāku ainu, jo virszemē lietus un vēja erozijas dēļ vairāki ģeoloģiski pierādījumi jau ir zuduši. 2022. un 2023. gadu mijā pētnieki komanda veica vairākus urbumus līdz pat 900 metru dziļumam, lai uzzinātu vairāk par reģiona vulkānisko pagātni.
“Tas, ko mēs zinām, ir slāņi no visiem virszemes izvirdumiem, bet, nolaižoties dzelmē, redzam to, ko vulkāni radīja zem ūdens līmeņa,” saka Druits.
Šajos zemūdens slāņos zinātnieki atklāja liecības par izvirdumu, kas noticis apmēram pirms 520 000 gadu un bijis “lielākais, kāds jebkad noticis Santorīni un, iespējams, viens no diviem lielākajiem visā grieķu vulkāniskajā joslā,” norāda vulkanologs.
Šis izvirdums pirms pusmiljona gadu izverda vismaz 90 kubikkilometrus izmešu – vulkāniskos iežus un pelnus. Salīdzinājumā, 2022. gada Tongas vulkāns radīja “tikai” sešus kubikkilometrus izmešu. “Šis [izvirdums] bija lielāks, 15 reizes lielāks, un notika pašā Eiropas sirdī,” norāda Druits.
Atklājums ir nozīmīgs arī tāpēc, ka parāda, ka grieķu vulkāniskā josla spēj radīt arī milzīgus zemūdens izvirdumus. Pagaidām gan nepastāv risks piedzīvot tādu apmēru katastrofu tuvākajā laikā – pēdējoreiz Santorīni vulkāns aktīvs bija 1950. gadā, taču nenodarīja nozīmīgus postījumus. Taču magmatiskā kamera Santorīni ieplakas centrā turpina “barot” vulkānu, kas tuvāko gadu desmitu un gadsimtu laikā var “sapurināt” apkārtni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
