Atradums Ķīnā dzīvības vēsturi uz Zemes pabīda par 70 miljoniem gadu

Janvāra beigās žurnālā “Science Advances” publicēts pētījums vēsta, ka pētnieki izrakumos Ķīnā atraduši vairāk nekā pusotru miljardu gadu senas fosilijas, kas varētu būt fotosintēzes aļģes. Tās sanāk esam vecākie zināmie daudzšūnu eikarioti, apmēram 70 miljonus gadus vecāki nekā iepriekš par senākajiem uzskatītie daudzšūņi.

Pētnieki uzskata, ka fosilijas izrakumos Čalingu formācijā ir Qingshania magnifica. Tās izskatās kā pavedieni, kas sastāv no līdz pat 20 muciņu formas šūnām, kas atrodas viena virs otras (attēlā lejā). Dažos paraugos atrastas sporas, kas liecina, ka Q. magnifica, iespējams, spēja aseksuāli vairoties.

“Šiem pavedieniem piemīt zināma sarežģītības pakāpe,” paziņojumā norāda pētījuma līdzautors Lanjuns Mjao, Ķīnas Zinātņu akadēmijas Naņdzjinas Ģeoloģijas un paleontoloģijas institūta zinātnieks.

Pirmie prokarioti jeb mikroskopiski vienšūnu organismi bez izteikta kodola uz Zemes parādījās pirms 3,9 miljardiem gadu. Bet tikai pirms 1,65 miljardiem gadu fosilajos nogulumos Ķīnas ziemeļos un Austrālijas ziemeļos parādās pirmie eikarioti, organismu grupa, kas satur skaidri nosakāmu kodolu ar DNS, kāds ir visam dzīvajam uz Zemes. Jaunākie pētījumi parāda, ka Q. magnifica parādījās īsi pēc tam, kas pierāda, ka viens eikariotu atzarojums daudzšūnu struktūru ieguva jau šajā agrajā evolūcijas vēstures posmā.

“Daudzšūnu raksturs ir priekšnoteikums jebkurai mūsdienu sarežģītās dzīves definīcijai, tāpēc laika skalas atiestatīšana būtiski ietekmē to, kā mēs domājam par dzīvības izcelsmi, kas galu galā radīja mūsu pašu sugu!” portālam “Live Science” komentē Templas Universitātes docents Džeks Kreigs, kurš pēta evolūcijas genomiku un nav saistīts ar konkrēto pētījumu.

Pētījums balstās uz senākiem, 1989. gada atklājumiem, kad pētnieku grupa Čalingu formācijā atklāja un aprakstīja pirmo Q. magnifica paraugu. “Dēļ sliktās attēlu kvalitātes un publikācijas salīdzinoši grūti pieejamā žurnālā šim ziņojumam kopš publicēšanas bija pievērsts maz uzmanības,” raksta jaunā pētījuma autori.

Tāpēc viņi nolēma atkārtoti apmeklēt šo apgabalu 2015. gadā un atklāja 279 mikroskopiskas fosilijas, no kurām visas, izņemot vienu, bija Q. magnifica. Turpmāka analīze arī parādīja, ka organismiem bija šūnu sieniņas, kas liecina, ka tie varēja iegūt enerģiju no fotosintēzes, līdzīgi kā mūsdienu aļģes.

Kreigs uzskata, ka seno organismu izpēte var papildināt vai pat mainīt uzskatus par dzīvības evolūciju uz Zemes, uzskata Kreigs.

“Identificēt jebkuru fosiliju, kas vecāka par miljardu gadu, jau ir izaicinājums. Piemēram, vecākās dinozauru fosilijas ir tikai aptuveni 250 miljonus gadu vecas, bet šajā pētījumā iekļautās ir gandrīz septiņas reizes vecākas,” viņš norāda. “Tāpēc tādi pētījumi kā šis ir ārkārtīgi sarežģīti, bet ļoti vērtīgi, un, ja tādus secinājumus kā šajā pētījumā var izdarīt ar augstu pārliecības pakāpi, tas ir nozīmīgs atklājums.”