Zinātniekiem varētu būt izdevies atrast jaunu skaidrojumu, kāpēc mūžīgā sasaluma joslā Sibīrijā rodas milzīgi krāteri un kāpēc citos arktiskajos apgabalos tādi nav novēroti, vēsta ārzemju mediji.
Kā rakstījām, vienā konkrētā apgabalā Sibīrijā, Jamalas un Gidanas pussalā, Krievijā, tundrā veidojas milzīgi, apaļi krāteri. Pirmoreiz tos ievēroja tikai 2012. gadā, taču apkārtnes apskate liecina, ka tādi varētu būt veidojušies arī iepriekš – tagad tie piepildījušies ar ūdeni un kļuvuši par ezeriņiem. Izpētītie krāteri bijuši līdz 48 metriem dziļi un ap 20 metriem plati.
Sākotnēji zinātnieki uzskatīja, ka šos krāterus veido metāns, ko savukārt rada sasalušajā zemē esošais organiskais materiāls. Augsnei atkūstot, gāze izraujas virspusē ar milzīgu sprādzienu, izveidojot apaļu krāteri, tā saukto termokarstu. Tādi novēroti arī citās arktiskās zonās, piemēram, Kanādā, bet tik raksturīgi milzīga apmēra krāteri ir tikai Sibīrijā.
Tagad šim fenomenam ir atrasts jauns skaidrojums – eksplozijas cēlonis ir karsta dabasgāze, kas izplūst no pazemes. Tas varētu izskaidrot to, kāpēc šādi krāteri veidojas tikai konkrētā apgabalā, nevis jebkur sasaluma zonā. Šis reģions Sibīrijā ir slavens ar savām milzīgajām pazemes dabasgāzes rezervēm, portālam “Business Insider” pastāstīja pētījuma vadošā autore Helge Hellevanga, vides ģeozinātņu profesore Oslo Universitātē Norvēģijā.
Hellenvanga un viņas kolēģi uzskata, ka Sibīrijā ir cits krāteru veidošanās mehānisms: karstā dabasgāze, kas sūcas uz augšu kāda ģeoloģiska bojājumu dēļ, uzkrājas zem sasalušā augsnes slāņa un silda to no apakšas, padarot vājāku un kādā brīdī tas, visticamāk, kļūs trausls un padosies spiedienam.
“Kad klimata pārmaiņas vai atmosfēras sasilšana vājina mūžīgo sasalumu, notiek šīs eksplozijas – bet tikai Sibīrijā,” viņa saka. “Tās var notikt tikai tad, ja mūžīgais sasalums ir plāns un pietiekami trausls, lai salūztu.”
Tajā pašā laikā sasalumu ietekmē arī globālā sasilšana un gaisa temperatūras paaugstināšanās. Tas viss kopā rada perfektus apstākļus, lai uzkrājusies gāze varētu pēkšņi atbrīvoties, radot eksploziju vai “mehānisku kolapsu”, un izveidojas krāteris.
Tā kā konkrētā teritorija ir bagāta ar gāzes atradnēm, Hellevangas teorija šķiet ticama. Atbilstoši pētnieku modelētajai situācijai, šādi krāteri ir radušies arī iepriekš, bet ar laiku piepildījušies ar ūdeni. “Šī ir ļoti nomaļa vieta, līdz ar to mēs nevaram zināt precīzu [eksploziju] skaitu,” norāda profesore. “Ja apskatām Jamalas pussalu satelītuzņēmumos, tur ir tūkstošiem šādu apaļu ieplaku. Lielākā daļa vai visas var būt termokarsti, bet potenciāli tie var būt arī šādu eksploziju krāteri.”
Zinātnieku hipotēzes publicētas tiešsaistes serverī “EarthArXiv” 2023. gada decembrī. Raksts vēl nav apstiprināts ar zinātnisko recenzentu pārskatiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
