Kāds zemnieks Bulgārijā savā dārzā nejauši uzgājis 1800 gadus senas kapenes, kas atklāj kādas bagātas romiešu ģimenes bēdīgo stāstu, vēsta zinātnes portāls "Live Science".
2023. gada nogalē kāds Nova Varbovkas ciemata zemnieks, strādājot savā laukā, nejauši uzgājis senu apbedījumu. Tā kā šis reģions Bulgārijas ziemeļos savulaik bija Romas impērijas province, Valiko Tarnovas vēstures muzeja arheologi nekavējoties devās izpetīt atrasto, un tas viņus gan sajūsmināja, gan apbēdināja.
Arheologi atklāja divas kapavietas, kas izbūvētas no ķieģeļiem. Lielākā bija apmēram trīs metrus gara, tajā atradās divu pieaugušu cilvēku – vīrieša un sievietes – mirstīgās atliekas. Viņi bija vecumā ap 45- 60 gadiem. Kapā atradās arī rotaslietas, monētas un māla un stikla trauki.
Savukārt otrā, mazākajā, kapā, kas bija izveidots ievērojami agrāk, atrada 2-3 gadus veca bērna skeletu un retu bronzas medaljonu, kurā attēlots Romas imperators Karakalla (valdīja 198. - 217. g.m.ē), viesojoties Pergamonas pilsētā Mazāzijā 214. gadā.
Pēc visa spriežot, tās bija vienas ģimenes kapenes, un vecāki bija zaudējuši savu bērnu agrā vecumā.
Daži apbedījumos atrastie kaķļakmens paraugi nākuši no akmenslauztuvēm pie Nikopoles, imperatora Trajāna valdīšanas laikā dibinātās romiešu un agrās Bizantijas pilsētas pie Ištras upes. "Šī īpatnība un citas pazīmes liek domāt, ka mirušie kaut kādā veidā saistīti ar Nikopoli pie Ištras," portālam "Live Science" pastāstīja Veliko Tarnovas vēstures muzeja arheologs Kalins Čakarovs.
Arheologi norāda, ka bronzas medaljons ar Karakallas attēlu varētu norādīt uz apbedīto izcelsmi, kas sakristu ar faktu, ka Nikopoli pie Ištras otrajā gadsimtā pārsvarā cēla izceļotāji no Mazāzijas. "Protams, mēs meklējam iespēju veikt DNS un citas analīzes, ko mūsu muzejs pats nevar atļauties, lai pārbaudītu šo hipotēzi," piebilst Čakarovs.
Izrakumos atklātie artefakti joprojām tiek apstrādāti muzeja laboratorijā, kur tiem tiek veikta konservācija un restaurācija, norāda muzeja direktors Ivans Carovs. Kapenēs atrasti priekšmeti, kas izmantoti gan mirušo dzīves laikā, kā arī tādi, kas viņus pavadītu pēcnāves dzīvē. Līdzās rotaslietām, kas izgatavotas no stikla pērlītēm un zelta, bija sešas monētas, kas datētas ar 200. gadu līdz 225. gadu mūsu ērā, kā arī lampa, ādas kurpe un vairākas stikla pudeles, no kurām trīs bija "lacrimarium" – mazi flakoni sērotāju asaru savākšanai.
Muzejs plāno veikt tālākos izrakumus cerībā atrast šo cilvēku mājvietu, kas, pēc viņu domām, varētu atrasties apbedījumu tuvumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
