Tas ir tas, kas notiek, kad 20. gadsimta tilts satiekas ar 21. gadsimta kuģi – tā par Frēnsisa Skota Kī vārdā nosauktā tilta sabrukšanu Baltimorā, ASV, izteicās inženieris un Monaša Universitātes asociētais profesors Kolins Kaprani. Citiem vārdiem sakot, tiltam nebija nekādu izredžu.
100 000 tonnu milzis
Tilts celts 1970. gados un atklāts 1977. gadā. Tas bija vienlaidus kopņu tilts, kura konstrukcijas galvenā daļa turējās uz četriem balstiem. Starp diviem no balstiem arī veda galvenais kuģu ceļš. Tieši šos divus balstus arī ir kritiski svarīgi pasargāt no jebkādiem triecieniem. Nav tā, ka Kī tilta balstu tuvumā nebija aizsargkonstrukciju. Bija. Taču, kā komentārā vietnē "The Conversation" norāda Kaprani, tilta būvēšanas laikā kuģi tipiski bija daudz mazāki. Attiecīgi arī inženieri aizsargbūves projektēja tā, lai pietiktu aizsardzībai pret tolaik izmantotajiem kuģiem. Viņam piekrīt arī citi jomas pārzinātāji.
"Ja mēs palūkojamies uz kuģiem no 70. gadiem, kad tiltu būvēja, un uz kuģiem mūsdienās, to izmērs ir radikāli mainījies. Šis kuģis ir tikpat plats, cik Baltimoras tilts augsts. Ar prātu ir pat grūti aptvert, cik liels ir šis kuģis," izdevumam "Scientific American" ekspresintervijā skaidro Džona Hopkinsa universitātes inženieris Bendžamins Šafers.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
