Līdz pat 2024. gada jūnijam Japānas pilsoņiem dokumentus dažādās valsts iestādēs bija jāiesniedz stipri novecojušos datu nesējos – disketēs. Nu šai ērai beidzot pienācis gals, ziņo raidsabiedrība BBC.
Dokumentu iesniegšanu disketēs noteica vairāk nekā 1000 valdības regulējumi, taču beidzot šie noteikumi vairs nav spēkā, paziņojis Japānas digitālo lietu ministrs Taro Kono.
Kono bija tas, kurš 2021. gadā iesāka tā saukto "diskešu karu", un 3. jūlijā viņš paziņoja: "Mēs esam uzvarējuši šajā karā pret disketēm!"
Kopš iecelšanas amatā Taro Kono ir izvirzījis mērķi likvidēt vecās tehnoloģijas. Viņš iepriekš bija arī izteicies, ka "atbrīvosies no faksa aparātiem".
Japāna, kas reiz tika uzskatīta par tehnoloģiju lielvalsti, pēdējos gados globālajā digitālās transformācijas jomā ir nonākusi starp atpalicējiem, jo pretojusies pārmaiņām.
Piemēram, uzņēmumi joprojām deva priekšroku faksa aparātiem, nevis e-pastiem – mēģinājumi izņemt šīs iekārtas no valsts iestādēm arī bija neveiksmīgi, jo sastapās ar pretestību.
Ministra paziņojums tika plaši apspriests Japānas sociālajos medijos, kāds lietotājs platformā "X", kas agrāk bija pazīstams kā "Twitter", nosauca disketes par "anahroniskas administrācijas simbolu".
"Valdība joprojām izmanto disketes? Tas ir tik vecmodīgi... Man šķiet, ka tur vienkārši ir pilns ar veciem cilvēkiem," lasāms kādā komentārā.
Citi komentāri bija nostalģiski. "Nez, disketes sāks parādīties izsoļu vietnēs?" rakstīja kāds "X" lietotājs.
1960. gados radītās kvadrātveida ierīces izgāja no modes 90. gados, kad tika izgudroti efektīvāki datu uzglabāšanas risinājumi.
Trīsarpus collu disketē var ievietot tikai 1,44 MB datu. Vairāk nekā 22 000 šādu disku būtu nepieciešami, lai replicētu atmiņas karti, kurā glabājas 32 GB informācijas.
Pēdējie diskešu ražotāji "Sony" beidza tās izlaist jau 2011. gadā.
Realizējot novēlotu birokrātiskā aparāta digitalizācijas kampaņu, Japāna 2021. gada septembrī izveidoja Digitālo aģentūru, kuru vada Taro Kono.
Taču digitalizēt Japānu var būt vieglāk pateikt nekā izdarīt, jo daudzi uzņēmumi joprojām pieprasa, lai oficiālie dokumenti tiktu apstiprināti, izmantojot grebtus personīgos zīmogus, ko sauc par "hanko", neskatoties uz valdības centieniem tos pakāpeniski atcelt.
Vietējais laikraksts "The Japan Times" ironizē, ka cilvēki atsakās no šiem zīmogiem "ledāju pārvietošanās tempā".
Tikai 2019. gadā pēdējais peidžeru pakalpojumu sniedzējs Japānā slēdza savu biznesu, kuru pēdējais privātais abonents paskaidroja, ka tā ir viņa vecāka gadagājuma mātes vēlamā saziņas metode.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
