Pompeju iznīcināšanā vulkāns nebija vienīgais vaininieks, liecina jauns pētījums

Līdz šim tika uzskatīts, ka Pompeji un tās iedzīvotāji gāja bojā vulkāna izvirduma rezultātā, indīgajā izmešu mākonī un verdošajā lavā. Taču jaunākie arheoloģiskie pētījumi liecina, ka postījumos bija iesaistīti arī citi dabas spēki. Rakstā, kas publicēts žurnālā "Frontiers in Earth Science", zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka vulkāna izvirdumu pavadīja spēcīga zemestrīce, visu padarot vēl graujošāku.

Par zemestrīci izvirduma laikā rakstīja jau Plīnijs Jaunākais, kurš bija katastrofas aculiecinieks. Viņš norādīja, ka Vezuva "darbības" pavadīja spēcīgi pazemes grūdieni, taču līdz šim nebija atrasti nepārprotami pierādījumi tam, ka vienlaicīgi ar izvirdumu notika arī zemestrīce.

Tikai tagad, piesaistot speciālistus, tas izdevies. Pētījuma vadošais autors un Itālijas Nacionālā ģeofizikas un vulkanoloģijas institūta vulkanologs Domeniko Spariče norāda, ka līdz šim izrakumos Pompejos netika iesaistīti arheoseismologi – eksperti, kas pēta seismiskās aktivitātes atstātās pēdas antīkās celtnēs.

Pētījumi notika Pompeju pilsētas rajonā, kas labi saglabājies pēc katastrofas. Tajā atradās maizes ceptuve un dzīvojamā māja. Tur zem sabrukušas ēkas arheologi atrada divu cilvēku mirstīgās atliekas. Izpētot šos skeletus, speciālisti secināja, ka viņu traumas atbilst tādām, kas gūtas seismisku aktivitāšu, ne vulkāna izvirdumu rezultātā.

Vienam no upuriem konstatēti vairāk nekā 20 ribu lūzumi, sejas kaulu, iegurņa un ekstremitāšu ievainojumi, kas liecina, ka viņam virsū uzgāzusies mājas siena. Otram upurim, kurš bija aprakts līdz kājām, bija mazāk kaulu lūzumu, taču viņš bija ieņēmis aizsardzības pozu, kas liecina, ka apzinājās gaidāmo ēkas sabrukumu.

Spariče un viņa komanda izslēdza, ka sienas sabrukšanas cēlonis būtu vulkāniskie izmeši. Tā vietā viņi šo negadījumu saistīja ar pazemes grūdieniem, ko apstiprināja izrakumu vietā atrastie stratigrāfiskie un strukturālie pierādījumi. Pētnieku atklātais atbilst mūsdienu modeļiem par zemestrīču radītajiem bojājumiem, tā sniedzot arheologiem jaunu skatu punktu uz Pompeju katastrofu.

Jaunākā pētījuma rezultāti papildina 79. gada katastrofas notikumu secību. Sākotnēji pilsēta apmēram 18 stundas tika "bombardēta" ar vulkāniskajiem izmešiem un akmeņiem, kas sagrāva jumtus daudzām ēkām. Pēc tam pilsētu satricināja izvirdums komplektā ar zemestrīci, radot vēl apjomīgākus postījumus. Visbeidzot, vulkānisko pelnu, lavas un gāzu straumes izplūda cauri Pompejiem, apzīmogojot pilsētas galīgo likteni.