Uz Mēness atrod "brīnummateriālu" grafēnu

Grafēns ir oglekļa viena atoma biezuma slānis, atomiem sakārtojoties heksagonālā (sešstūru) divdimensiju kristāliskajā režģī. Šim materiālam ir daudz lielisku fizikālu īpašību – tas ir ļoti izturīgs, ar lielisku siltumvadītspēju un elektrovadītspēju.

Kopš grafēna atklāšanas zinātnieki sprieduši par to, cik izplatīta ir šī oglekļa forma. Kopumā pieņemts, ka starpzvaigžņu telpā aptuveni 1,9% no tur esošā oglekļa varētu būt tieši grafēns. Taču nu, izpētot Ķīnas rovera "Chang’e 5" 2020. gadā ievāktos Mēness paraugus, zinām – grafēns atrodas arī uz Mēness, un šis atklājums var šo to jaunu pavēstīt par Zemes un Mēness ģeoloģisko vēsturi.

Jau 70. gadu sākumā "Apollo 17" misijas laikā iegūtajos Mēness paraugos uziets grafīts – vēl viena oglekļa forma. Jaunajā pētījumā dažus milimetrus liela un ovālas formas fragmenta spektroskopiskā analīze uzrādīja, ka ar oglekli bagātā parauga daļā ir tāds dzelzs savienojums, kas var liecināt par grafēna klātbūtni. Tālāka izpēte ar sarežģītām mikroskopisku struktūru pētniecības iekārtām atklāja, ka paraugā tiešām ir divus līdz septiņus slāņus biezi grafēna veitojumi.

Versijas par to, kā grafēns tur radies, ir vairākas. Viena ir saistīta ar vulkānismu agrīnā Mēness attīstības fāzē, kad Zemes pavadonis vēl bija ģeoloģiski aktīvs. Cita versija skaidro, ka grafēns veidojies meteorītu triecienu rezultātā, kas arī var radīt spēcīgai vulkāniskai aktivitātei līdzīgus apstākļus – augstu temperatūru un spiedienu.

Iespējams, saprotot, kā tieši uz Mēness radās grafēna izveidei labvēlīgi apstākļi, tiks radītas jaunas, efektīvas un lētas metodes šī materiāla ražošanai uz Zemes. Pielietojumu viegli pieejamam grafēnam atrastu ne viena vien elektronikas un augsto tehnoloģiju nozare.