Kaut gan mākslīgais intelekts, tostarp "ChatGPT", ir savas attīstības pirmsākumos un pašreiz īsti vēl "nedomā" pats, ir skaidrs, ka šāda veida rīki ir nākotne. Tie attīstīsies un būs klātesoši mūsu ikdienā arvien vairāk. Līdz ar to loģiski ir uzdot jautājumu pašreizējā STEAM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika) izglītības krīzē – kā uz to reaģēt skolai, skolotājiem un izglītības nozarei kopumā?
Dinamiskā un netveramā tagadne, sākot no pandēmijas, beidzot ar karu Ukrainā, ieskicē vēl neparedzamākus nākotnes scenārijus. Pēdējā izglītības reformā lielākais uzsvars tiek likts uz bērnu sagatavošanu nākotnes profesijām, akcentējot, ka darbus, kurus veiks perspektīvie profesionāļi pēc 25, 50 vai 100 gadiem, mēs pat iedomāties pašreiz nespējam. Pašlaik fokusā izvirzītas ir kompetences, brīžiem nepamatoti atsakoties no stabilām un klasiskām pamatvērtībām.
Nezinot, kam tieši gatavoties, un vēl tikai taustoties tumsā ap mākslīgā intelekta piedāvātajām iespējām, jau skolā ir jāatrod balanss starp pieredzi un inovācijām, starp pārbaudītām metodēm un eksperimentu, starp tradīcijām un nākotnes vīzijām. Domājot par šo līdzsvara meklēšanu, ir vērtīgi aplūkot mācīšanās zinātnes (science of learning) pieeju, kuras pamatā ir četras idejas.
Pirmkārt, ir jāizšķir bioloģiski primāras un sekundāras zināšanas. Primārās zināšanas ietver prasmes, kas mums piemīt dabiski (runāšana, pamata sociālās prasmes, vienkāršu problēmu risināšana) un tiek apgūtas teju automātiski. Savukārt bioloģiski sekundārās zināšanas iekļauj tādas spējas kā lasīšanu, rakstīšanu, rēķināšanu, t. i., prasmes, kuras ir mērķtiecīgi jāapgūst. Piemēram, jebkurš cilvēks var iespert futbola bumbai, taču, lai spēlētu futbolu, ir jātrenējas. Otrkārt, pastāv mācību jomas specifiskās un vispārējās zināšanas. Vispārējās zināšanas katrā jomā pārklājas ar bioloģiski primārajām zināšanām, bet kritiskās domāšanas un analizēšanas spējas ir matemātikas jomas specifiskās zināšanas.
Treškārt, ir jāņem vērā mācāmā īstermiņa un ilgtermiņa atmiņa. Īstermiņa atmiņa ir ļoti ierobežota, tāpēc to nedrīkst pārslogot. Lai mērķtiecīgi apgūtu jaunas zināšanas, svarīgs faktors ir spēcīga ilgtermiņa atmiņa, kas jau satur nepieciešamās pamatprasmes un zināšanas jaunās informācijas apguvei. Visbeidzot, atsaucoties uz kognitīvās slodzes teoriju, mācību vide ir jāveido tā, lai optimizētu īstermiņa atmiņas izmantošanu, to nepārslogojot ar lieku vai pārsātinātu informāciju.
Pašreizējā izglītības reformā centrālās ir 21. gadsimta izglītības tendences un tādas idejas kā pašvadīta mācīšanās, kura balstīta projektos un pieredzēs un cieši sasaistīta ar skolēna individuālām interesēm. Kā nevēlama ir izcelta arī mērķtiecīga mācīšanās "no galvas".
Lai gan šāda pieeja ir atbalstāma konkrētiem mācību priekšmetiem vai jomām, domājot par matemātiku kā dzīvei svarīgu pamatprasmi, nedrīkst aizmirst arī mācīšanās zinātnes pieeju. Lai mācītu matemātiku, pašam pedagogam tā jāizprot līdz kaulam. Lai mācītu matemātiku, pašam pedagogam ir primāri jāpārvalda jomas specifiskās zināšanas un jāspēj tās gan atbilstoši izskaidrot, gan atbildēt uz tālākiem jautājumiem, gan sasaistīt tās ar citiem priekšmetiem un reālo dzīvi. Matemātika kā zinātnes zinātne ir jāmāca pamatīgi – lai attīstītu arī loģisko spriestspēju, kritisko domāšanu un citas ar to saistītās prasmes.
Noslēgumā, atgriežoties pie provocējošā jautājuma par mākslīgo intelektu, – tas tuvākajā laikā būs rīks, kuru izmantos cilvēks ar savu dabīgo intelektu, kas jau skolā ir jāattīsta un jāstimulē.
Nespējot apzināti, mērķtiecīgi, kritiski un aktīvi izmantot jebkādu tehnoloģiju, mēs nonākam pasīva patērētāja lomā un neizmantojam savu potenciālu.
Vai mēs vēlamies pieredzēt distopisku nākotni, kurā mākslīgais intelekts rada zinātnes, mākslas un izklaides produktus, kamēr cilvēce spēj pildīt tikai monotonus, vienkāršus darbus, atstājot, piemēram, matemātiku un citus STEAM priekšmetus elitārai akadēmiķu grupai? Vai vēlamies riskēt ar zināšanu bāzes aizmiršanu un atgriešanos "jaunos viduslaikos"? Vai esam gatavi meklēt veselīgu līdzsvaru starp kompetencēm un zināšanām, pašvadītu un mērķtiecīgi vadītu mācīšanos un mācīties matemātiku pamatīgi?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
