Kāpēc sieru ar pelējumu drīkst ēst, bet sapelējusi maize jāizmet – skaidro ekspertes

Pelējums bija viens no tiem tematiem, kas klausītājus interesēja jo īpaši. Kāpēc pūdētie sieri ar skaidri redzamām pelējuma dzīslām viscaur sieram ir nopērkami veikalā un tātad atzīti par drošiem lietošanai uzturā, bet par iepelējušu melleņu kārbu klienti vis diez ko priecīgi nebūs? Kāpēc vecmāmiņas gatavotais ievārījums pa taisno lido miskastē, ja tam pa virsu ir uzmeties "pūkainis"? Vai tiešām nedrīkst pelējumu nokasīt nost un ēst, ja jau sieru ar pelējumu ēst ir droši?

Visi pelējumi nav vienādi. Turklāt ar sieru arī uzmanīgi. Ja siers ir paredzēts ar pelējumu, tad to ēst drīkst. Taču ja tavs pirms divām nedēļām nopirktais "holandietis" visu šo laiku bija noslēpies tālākajā ledusskapja kaktā, un nu tam ir uzmetusies "pūka", arī to nedrīkst ēst. Turklāt nedrīkst arī pašu vidu, nogriežot nost sapelējušās malas, uzsver Liene Ozola, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas institūta docente.

BIOR direktore Olga Valciņa skaidro, ka pelējumā ir mikotoksīni, un tie ir kancerogēni. "Lielākā bēda ar pelējumu ir tāda, ka vēzis nesākas uzreiz pēc apēšanas. Ja tas sāktos uzreiz, neviens sapelējušas lietas neēstu. Tas var notikt pēc 40 un 50 gadiem. Cilvēks var saslimt ar vēzi un nemaz neatcerēties, ka studentu laikos pa lēto dabūjis un apēdis veselu maisu sapelējušu pistāciju," spriež eksperte.

Mikotoksīniem ir arī tendence penetrēt, iegrimt dziļāk. Tātad, ja uz ievārījuma virskārtas ir izaudzis pelējums, visticamāk, daļa no toksīniem ir arī dziļāk. "Par maizi stāsts ir vēl bēdīgāks. Kad uz maizes redzam zili zaļās kolonijas, tas nozīmē, ka pelējuma ir jau ļoti daudz. Vispirms ir neredzamā fāze – pelējums aug, arī toksīnu producēšanai vajag laiku. Tas nenotiek uzreiz pirmajā dienā. Ja pelējums ir kaut uz vienas šķēles, tur viss audzis jau pāris dienas," brīdina Valciņa.

Visu sarunu par drošu pārtiku vari klausīties platformās "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī skatīties "YouTube". Ar ekspertēm raidījumā spriežam par to, ko darīt ar vecu kefīru, ja tas jau no paša sākuma ir skābs. Kādas ir lielākās kļūdas, ko cilvēki pieļauj ēdienu uzglabāšanā? Vai no veikala pārnesti augļi jāmazgā ar ziepēm? Un – ko iesākt ar 25 gadus vecu lazanju?

Zinātniskais institūts BIOR ir valsts nozīmes pētniecības centrs, kas izstrādā inovatīvas pētniecības metodes un rada jaunas, praktiski pielietojamas zināšanas dažādās jomās. Sadarbībā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi Latvijā jau ceturto gadu tiek rīkota kampaņa par pārtikas drošību "Safe2Eat" jeb par pārtiku bez riskiem veselībai. Tā norisināsies līdz oktobra beigām.