Kas no veikalā pirktiem produktiem ir jāmazgā? Un kā pareizi to darīt? Vai vistu pirms gatavošanas jānoskalo? Vai arī banāns pirms ēšanas kārtīgi jānoberž zem tekoša ūdens? Atbilde šķiet vienkārša – banānam taču ir miza, kuru mēs neēdam. Bet ir nianses. Šos jautājumus pārtikas drošības ekspertes skaidro raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē, kas tapusi sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR.
Tātad, par vistas gaļu. Šis temats laiku pa laikam tiek cilāts atkal un atkal. Tad ir vai nav jāmazgā? BIOR direktore Olga Valciņa norāda, ka parasti šis jautājums jāskata kontekstā ar bažām par kampilobaktērijām, kas var būt arī uz vistas gaļas virsmas. Arī veikalos nopērkamajām vistām var būt šī baktērija, atklāj Valciņa. Taču tas nenozīmē, ka šī gaļa jāmazgā.
"Pie kārtīgas saimnieces neviens mājās nav saslimis tieši no kotletes. Problēmas rodas tajā brīdī, kad vistu mazgā – tās pilītes ar kampilobaktēriju daļiņām izplatās uz krāna, uz izlietnes, uz visām virsmām. Pēc tam paši ar rokām izvazājam uz tīrajiem instrumentiem, ar kuriem griezīs pārtiku. No piesardzības viedokļa vista veikalā, ko nopērkam vakuuma vai modificētās gāzes kastītēs, jau ir tīra. Tur nav piemaisījumu, krikumu, gružu, netīrumu, nav asiņu peļķu. To vistu mierīgi var izņemt no kastītes, apstrādāt ar garšvielām un likt cepešpannā. Tā nav jāmazgā – galvenais pasargāties no apkārtējās virtuves piesārņošanas," klāsta BIOR direktore.
Bet kas tad no veikalā nopērkamās produkcijas ir jāmazgā? Par dārzeņiem parasti jautājumu nav – tos mazgājam, jo nereti uz dārzeņiem ir palikušas arī smilšu daļiņas. Bet kā ar augļiem? Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas institūta docente Liene Ozola norāda, ka augļi un ogas ir jāmazgā – gan āboli, gan vīnogas. "Varbūt banānu mazgāt būtu pārmērīga piesardzība," spriež pētniece.
Valciņa piebilst, ka arī te tomēr ir nianses – ja banānu ēdam veselu, pārplēšot mizu un tā, ka mizas ārpuse pie ēdamās daļas nepieskaras, tad to var nemazgāt. Ja banānu griež daļās ar nazi, tad gan ieteicams to pirms tam nomazgāt, jo ar nazi no nemazgātas mizas var uz tās esošās daļiņas ienest iekšpusē. Tieši tāpēc speciālisti iesaka pirms griešanas nomazgāt arī arbūzus, turklāt tos var nobirstēt itin pamatīgi.
Ar ābolu birstēšanu gan nevajag aizrauties. Ja nav paredzēta atsevišķa švamme tikai augļu mazgāšanai, pilnīgi pietiks ar rokām, bilst Ozola. Ik pa laikam un īpaši tad, kad sākās pirmie Covid-19 viļņi, mazgāts un dezinficēts tika pilnīgi viss. Tostarp dažādos medijos un forumos izskanēja pat ieteikumi veikalā nopirkto produkciju mazgāt ar ziepēm vai trauku mazgājamo līdzekli. Tas ir lieki – ar ziepēm ābolu nevajag apstrādāt. "Jūs to ziepju daudzumu pēc tam visu nenoskalosiet un apēdīsiet. Tas būs vēl sliktāk nekā apēst nemazgātu ābolu."
Bet ko ar veltēm, kas augušas paša dārzā – augļu kokos, krūmos? Vai arī dārzā noplūkts ābols un mežā salasītas ogas jāmazgā? Uz to un daudziem citiem ar pārtikas drošību saistītiem jautājumiem Valciņa un Ozola atbild jaunākajā "Zinātne vai muļķības" epizodē, kas klausāma "Spotify", "Apple Podcasts" un skatāma "YouTube".
Zinātniskais institūts BIOR ir valsts nozīmes pētniecības centrs, kas izstrādā inovatīvas pētniecības metodes un rada jaunas, praktiski pielietojamas zināšanas dažādās jomās. Sadarbībā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi Latvijā jau ceturto gadu tiek rīkota kampaņa par pārtikas drošību "Safe2Eat" jeb par pārtiku bez riskiem veselībai. Tā norisināsies līdz oktobra beigām.