ASV prezidenta vēlēšanas: vai aptauju prognozes arvien grūtāk uztvert nopietni?  (4)

Kaut 2016. gadā uzvarēja Tramps, nebija arī tā, ka visas aptaujas rādīja "greizo spoguļu karaļvalsti". Hilarija Klintone tiešām saņēma vairāk vēlētāju balsu, kā arī to rādīja vairums aptauju. Vien daži atsevišķi izņēmumi šajā sadaļā peldēja pret straumi – "UPI/Cvoter", kā arī laikraksta "The Los Angeles Times" un Dienvidkalifornijas Universitātes (USC/LAT) aptaujas prognozēja Trampa uzvaru. Taču arī ne bez kļūdām – USC/LAT aptaujas trāpīja ar vēlēšanu iznākumu, taču aizšāva greizi ar prognozi par to, ka absolūtajos skaitļos Trampu atbalstīs vairāk vēlētāju.

Tomēr nebūtu godīgi teikt, ka sociologi izgāzās kā veca sēta un faktiski bija zīlējuši kafijas biezumos. Par Klintoni tiešām nobalsoja vairāk cilvēku, taču ASV vēlēšanu sistēmas specifikas dēļ ar to vien nav gana, un Trampa uzvara vairākos tā dēvētajos svārstīgajos štatos nodrošināja uzvarai nepieciešamās elektoru kolēģijas balsis. Šoks bija tieši par to, ka Klintonei ne vienā vien aptaujā solītais pārsvars bija tāds, kas tīri intuitīvi Trampa uzvaru lika uztvert kā ļoti maz ticamu scenāriju.

Par to ne viens vien politikas analītiķis dabūja izturēt pamatīgu kritikas vilni. Cilvēki pārmeta izgāšanos un arī klaju faktu sagrozīšanu. Taču tas nesākās 2016. gadā. Politoloģe un Floridas Štata universitātes profesore Lonna Atkesone atminas, ka pirmo naida vēstuli saņēmusi 2014. gadā, kad ar vēlētāju aptaujām tolaik bija strādājusi jau 10 gadus.