Aprit gads, kopš raidījums "Zinātne vai muļķības" klausāms ne tikai populārākajās podkāstu platformās, bet arī skatāms video formātā. Lieli svētki prasa lielas svinības, un kur nu vēl svinīgāk par epizodi pašā Rīgas pilī. Kopā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču atskatāmies uz tematiem, ko aizvadītā gada laikā esam šķetinājuši kopā ar dažādu jomu ekspertiem, pētniekiem un zinātniekiem. Tostarp pajautājām arī šo to par prezidenta ikdienu, kas parasti oficiālos paziņojumos un preses konferencēs neizskan.
Kāpēc prezidents nedzīvo pilī?
Kā vienmēr, aicinājām arī klausītājus iesūtīt savus jautājumus, un viens no tiem bija – kāpēc Valsts prezidents nedzīvo Rīgas pilī, bet Jūrmalas rezidencē. Prezidentam Rinkēvičam Jūrmala kā dzimtā pilsēta tīri labi patīk. "Taču principā ir iespēja dzīvot arī pilī. Tā ir galvenā Valsts prezidenta rezidence, bet vēsturiski sanācis, ka dzīvoklītis tur ir ļoti mazs. Dažādas loģistikas lietas būtu apgrūtinātas. Šķiet, kopš 1993. gada, kad tika atjaunota prezidenta institūcija, neviens prezidents nav dzīvojis pilī. Liela daļa ir izvēlējusies vai nu Jūrmalu, vai kādreiz arī savu dzīvesvietu," stāsta Rinkēvičs.
Un kāpēc Jūrmalas rezidencē, nevis savā dzīvoklī? Apsvērums lielā mērā saistīts ar praktiskām lietām. No ievēlēšanas brīža Valsts prezidentam nodrošināta ir valsts aizsardzība. To paredz likums "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu", un prezidenta, kā arī viņa rezidenču apsardzi nodrošina Militārā policija. "Varu iedomāties, kā justos nabaga kaimiņi, ja viņiem būtu ik pa brīdim dažādas problēmas ar novērošanu, drošības sistēmām, apsardzes prasībām. Tādā ziņā Jūrmalas rezidence tam visam ir piemērota un nevienam netraucē. Bet principā Rīgas pilī arī var dzīvot," skaidro Rinkēvičs.
Iebildām, ka kaimiņi varbūt būtu priecīgi – rajons uzreiz kļūtu drošāks, ja tajā uzturētos Militārās policijas vīri? Rinkēvičs par to šaubās. "Tas būtu līdz brīdim, kad sāktos ierobežojošas lietas. Bet ir priekšgājēji, kas dzīvojuši dzīvokļos."
Dzīvei Jūrmalas rezidencē ir arī kāds cits būtisks bonuss – tā ir gana labi aprīkota, lai no turienes var strādāt un, lai tur var uzņemt viesus. "Psiholoģiski cilvēki atmaigst, redzot jūru. Tas ir palīdzējis risināt sarunas," diplomātijas triku atklāj Rinkēvičs.
Bet varbūt prezidenti pilī negrib dzīvot, jo tur spokojas? "Protams. Mums ir savs spoks, kā jau kārtīgā pilī," saka prezidents. Tā ir viņa – Doroteja. Ja Dorotejai kaut kas nepatīk, tad viņas istabā laiku pa laikam sašķiebjoties pie sienas pieliktās gleznas. Pēc raidījuma ieraksta arī apciemojām Dorotejas istabu un aplūkojām viņas attēlu. Tobrīd viņas uzvedība bija rāmjos. Nekā neparasta nemanījām.
Vai apsargiem jādara viss, ko dara prezidents?
Paturpinot par apsardzi, jautājām – vai tiem, kas rūpējas par Valsts prezidenta drošību, ir jādara viss tas pats, ko dara prezidents. Ja prezidents brīvajā laikā dodas izbraucienos ar velosipēdu, vai arī apsargiem tas jādara? Un ko tad, ja prezidents izdomātu brīvo laiku pavadīt, nodarbojoties ar kāpšanu klintīs? Apsargiem nāktos apgūt boulderinga prasmes?
"Baidos, ka jā," tā prezidents. Likums nosaka, ka Valsts prezidents ir valsts aizsardzībā 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Nesen Rinkēvičs bija atvaļinājumā, un arī tur līdzi bija Militārās policijas karavīri. Kamēr prezidentam tās ir brīvdienas, viņiem – tāda pati darba diena kā Rīgā. "Varbūt aktīvāka, jo nav oficiālu tikšanos." Prezidents norādīja, ka atvaļinājuma laikā tiešām kāpis kalnos. Klintīs gluži nē, taču viņš ir pārliecināts – ja vajadzētu, apsargi izdarītu precīzi visu, ko vēlas prezidents. "Domāju, ka kāptu arī klintīs. Varbūt nebūtu pārāk priecīgi un klusībā lamātos, bet kas cits atliek?"
Vai prezidentam nākas izlikties?
Valsts prezidenta ikdiena ir vizītes, pieņemšanas, izbraucieni un dažādu vietu apmeklēšana. Ko darīt, ja jāapmeklē, piemēram, Latvijas austrumu robeža, un prezidentam robežsargi ļoti detalizēti stāsta dažādas robežas aizsargāšanai nepieciešamās infrastruktūras izbūves nianses. Klausītājs vēlējās zināt – vai bieži gadās tādas situācijas, kurās prezidentam ir jāklausās un jātēlo, ka viņš saprot visu sacīto?
Prezidents neslēpa, ka tas notiek diezgan bieži. Palīdz studijas Vēstures fakultātē. Vēsture ir plašs priekšmets. Lai kā studētu un lasītu literatūru, visu par visu zināt nav iespējams. " Lai izietu sausām kājām, ir jāspēj vismaz salikt teikumi viens pēc otra un izklausīties tā, ka šķiet – tu vismaz zini, kādā krāsā ir grāmatas vāciņi. Vai mūsdienu situācijā – vismaz zini, kur meklēt nepieciešamo informāciju."
Visu raidījuma "Zinātne vai muļķības" jubilejas epizodes sarunu ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču klausies platformās "Spotify", "Apple Podcasts" un citos podkāstu straumēšanas servisos. Sarunas videoierakstu atradīsi "YouTube".