Kādu valsts svētku dienu ieviestu prezidents? Rinkēvičs par 11. novembri un svinamo dienu skaitu  (5)

"Es ļoti nopietni domātu par 11. novembri, Lāčplēša dienu. Tas, kas mani attur, ir – mums tomēr daļa no svētkiem ir ne siltajā, ne saulainajā gada laikā, bet ļoti kaprīzā mēnesī – novembrī," atbild Valsts prezidents.

Protams, ne visas valstiski nozīmīgas svinamās dienas iekrīt nosacīti drūmajā laikā – tumšajā novembrī. Galu galā ir arī 1. maijs, kad atzīmējam Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu. Uzreiz pēc tam – 4. maijs, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena. Taču arī maijs mēdz laikapstākļu ziņā mēdz būt kaprīzs, norāda prezidents. Vasarā plaši svinam arī Jāņus, un dažu gadu arī tad laikapstākļi kā rudenī. Ir gan bijis arī otrādi. "Bijuši Ziemassvētki, kas pietuvojas Jāņu temperatūrai," atceras Rinkēvičs.

Galu galā diskusija nonāk līdz tam, par ko runājuši daudzi – vai mums vispār vajag jaunas svētku dienas, vai ar esošajām jau nav par daudz. Valsts prezidents piebilst, ka runāts arī par to, vai svinam pareizās. Vieniem liekas, ka var samazināt svinamās dienas uz Lieldienu un Ziemassvētku rēķina, citi grib tikt vaļā no 1. maija svētkiem. "Runāts par 21. augustu, kad pieņemts likums par Latvijas neatkarības de facto atjaunošanu. Varam diskutēt, bet vienmēr dzirdēsiet nopietnus pretargumentus arī no tautsaimniecības, no biznesa puses. Es teiktu, ka nesteigsimies ar jaunām valsts svētku dienām, bet, ja tāda iespēja būtu, ļoti nopietni apdomātu pa Lāčplēša dienu."

"Zinātne vai muļķības" jubilejas epizodē, ko vari klausīties "Spotify", "Apple Podcasts" un skatīties "YouTube", uzzināsi arī par Rīgas pils spoku un to, vai Valsts prezidenta kancelejas darbu ietekmē mēness fāzes. Ja nopietni, tad Rinkēvičs raidījumā arī sniedz ieskatu par to, cik liela nozīme diplomātijā ir ķermeņa valodai, kā arī atklāj kādu īpašu Jūrmalas rezidences īpašību, kas reizēm palīdzējis diplomātiskās sarunās.