Raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē par vientulību kāds klausītājs iesūtīja jautājumu – vai ir normāli, ka uz vecumu draugu loks arvien sarūk? Kādam varbūt tas traucē, bet kāds ar to jūtas mierā. Cits varbūt jūtas nedaudz vainīgs, jo ir atsvešinājies no bērnības un jaunības draugiem, ar kuriem reiz solījies būt līdzās uz mūžu. Kas par to sakāms klīniskajām psiholoģēm Marijai Ābeltiņai un Inesei Rukai?
Ruka skaidro, ka pusaudžu un jauniešu vecumā plašāks kontaktu loks ir ierasta lieta. Attīstīties nozīmē iet pasaulē, saprast sevi kontekstā ar pasauli. Kas ir manas intereses, kas ir mans draugu loks? "Es apzināti eju uz ārpusi. Tas ir saistīts arī ar mērķu īstenošanu, profesionālo dzīvi, ģimenes dzīves izveidošanu un sakārtošanu."
Kad pienāk pusmūžs, sākam izvērtēt, kas mēs esam. "Paskatīties uz sevi, cik tālu esmu ticis, vai mani apmierina tas, kur esmu. Sanāk, ka tā virzība notiek uz iekšpusi," klāsta Ruka. Starp citu, pusmūžs obligāti nav 50 gadi jeb vecums, ko bieži saista ar tā dēvēto pusmūža krīzi. Ja runājam gaužām praktiski un no bioloģijas skatpunkta, Latvijā pusmūžs vīriešiem būtu ap 35 gadiem, bet sievietēm ap 40. Taču brieduma ziņā kādam tas var pienākt 40 gados, kādam arī 30 gados. Runa ir par brīdi, kad cilvēks savā dzīvē nolemj veikt lielas pārmaiņas. "Ir sajūta – esmu tik tālu ticis, bet šis man nepatīk. Gribu vēl kaut ko piedzīvot, un tad ir krasas pārmaiņas. Ja cilvēks sajūt to, ka draugu loks kļūst mazāks, bet jūtas stabili un labi, ko var vairāk vēlēties? Apmierinātība ar dzīvi ir tas, uz ko mēs visi tiecamies," rezumē Ruka.
Un ko tad, ja kāds jūtas vainīgs, jo vairs cieši nekomunicē ar jaunības draugiem? Ābeltiņa par to iesaka neuztraukties un atgādina, ka dzīvojam kolosālā laikā, kur cilvēkiem ir izvēles iespējas, ar ko kontaktēties un ar ko nē. Galvenais ir pašam justies labi. Ja tas nozīmē arī mazāk draugu un paziņu, tad tur nekā slikta vai nosodāma nav.
Visu raidījuma ierakstu meklē "Spotify", "Apple Podcasts" un citās platformās. Video formātā tas atrodams "YouTube". Ar Mariju Ābeltiņu un Inesi Ruku runājam arī par to, vai latvieši ir vientuļāki par citiem eiropiešiem, vai tā ir mūsu dzīveszziņa. Vai sociālie tīkli var aizvietot tīklošanos dzīvē? Vai būšana vienam un būšana vientuļam ir viens un tas pats? Ko vientuļam cilvēkam darīt pirmssvētku laikā, kad visur uzsver būšanu ģimenes un draugu lokā?
--
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
