Saka, ka cilvēks ir sociāls dzīvnieks. Cilvēks nevar bez citiem cilvēkiem, taču vienlaikus jocīgi sanāk, ka reizēm lielākais stresa avots ir tieši citi cilvēki. Vai ir tādi, kas visu dzīvi var pavadīt vieni un tā arī nejusties vientuļi? Vai tomēr katram no mums ir risks iedzīvoties depresijā un pieredzēt vientulību, pamestību? To raidījumā "Zinātne vai muļķības" skaidro klīniskās psiholoģes Marija Ābeltiņa un Inese Ruka.

Vai ir tādi, kam "gēnos ielikts" – vienpatis caur un cauri? Biedrības "Skalbes" padomes priekšsēdētāja, klīniskā un veselības psiholoģe Inese Ruka uzskata, ka mēs fundamentāli esam būvēti tā, ka mums vajag citus cilvēkus. "Taču katram atšķiras deva, cik daudz." Viņa norāda, ka tas var mainīties arī atkarībā no dzīves posma. "Ir cilvēki, kuriem ir draugi no bērnudārza laikiem. Tā ir mistika! Kā bērnudārzā sadraudzēties tā, ka draudzība turpinās visu dzīvi?" Un ir arī tādi, kas var aizvadīt gan skolas laiku, gan jaunību, uztverot sevi kā vienpašus, vienlaikus jūtoties normāli un nejūtoties vientuļi. "

Marija Ābeltiņa piebilst, ka savā ziņā ģenētiskā loterija spēlē lomu – vai "izvelkam" ekstraversiju vai introversiju, un vai izvelkam neirotismu jeb noslieci uz negatīvām emocijām. "Varam būt tādi, kam ir nosliece vairāk satraukties, vairāk ieslīgt skumjās, pārodmās. Esam jūtīgāki uz to, ka esam vieni paši. Un ir cilvēki, kam ir ļoti laba emociju regulācija. Katrs esam dažādi, esam uz liela spektra. Pārsvarā kaut kur pa vidu, nedaudz vairāk ekstraverti vai introverti. Emocijas regulējam labāk vai sliktāk. Taču, ja izkrīt loze, ka sliktāk regulējam emocijas, pētījumi konsekventi rāda – mums ir risks (justies vientuļi, iedzīvoties depresijā). Tad jāpieliek vairāk apzinātas piepūles, lai neiekristu sāpīgās izjūtās."

Bet kopumā visi esam sociāli dzīvnieki, rezumē Ābeltiņa. Proti, vairumam nepieciešama saikne ar citiem cilvēkiem.

Ja ir aizdomas, ka pašam vai tuviniekam ir depresija vai ir pašnāvnieciskas domas, kur meklēt palīdzību?

Latvijā psihiatrs ir tiešās pieejamības ārsts, pie kura nav pat vajadzīgs ārsta nosūtījums. Tas ir valsts apmaksāts pakalpojums, uz kuru var pierakstīties jebkurā no ambulatorajiem centriem.

Telefoni, kur zvanīt krīzes situācijās:

  • Krīzes situācijās "Skalbes" aicina meklēt atbalstu. To var saņemt, arī zvanot uz centra diennakts krīzes tālruņiem 67222922 vai 27722292.

  • Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests 113.

Ar Mariju Ābeltiņu un Inesi Ruku runājam arī par to, vai latvieši ir vientuļāki par citiem eiropiešiem, vai tā ir mūsu dzīvesziņa. Vai sociālie tīkli var aizvietot tīklošanos dzīvē? Vai būšana vienam un būšana vientuļam ir viens un tas pats? Ko vientuļam cilvēkam darīt pirmssvētku laikā, kad visur uzsver būšanu ģimenes un draugu lokā? Visu raidījuma ierakstu meklē "Spotify", "Apple Podcasts" un citās platformās. Video formātā tas atrodams "YouTube".

--

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".

Foto: Mediju atbalsta fonds

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!