Ja savu rītu bez tasītes gardas kafijas uzsākt nu nekādi nevari, varbūt vērts mazliet iedziļināties arī kafijas zinātnē? Proti, kāda atšķirība starp dažādiem kafijas grauzdējumiem? Vai tik tiešām ir tā, ka tumšāks grauzdējums vienmēr nozīmēs arī vairāk kofeīna? Jaunā pētījumā rūpīgi aplūkots, kā grauzdēšanas pakāpe un pagatavošanas laiks ietekmē kofeīna saturu filtrētā kafijā.
Raidījumā "Zinātne vai muļķības" jau skaidrots – kafijas ir dažādas. Tā var būt gan stipra un ar augstu kofeīna saturu, gan vāja – tāds "padzēriens", kurā kofeīna ir maz. Vispārējas vadlīnijas ir, ka veseliem pieaugušajiem nevajadzētu pārsniegt 400 miligramus kofeīna dienā. Kāpēc tā? Jo kofeīns apmāna smadzenes – tas darbojas kā adenozīna receptoru blokators.
"Adenozīns ir viela, kas izdalās smadzenēs, un tādējādi smadzenes saprot, ka mēs nogurstam. Pakāpeniski zūd spēks, gribas gulēt – tas dienas gaitā ir normāls process. Kofeīns piesaistās pie šiem receptoriem, un adenozīns tur vairs netiek klāt. Smadzenes adenozīnu nesajūt, mēs paliekam moži. Pēc kāda laika smadzenes tomēr saprot, ka kaut kas nav riktīgi, un rodas jauni receptori," raidījumā skaidroja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neirologs Kristaps Jurjāns.
Kāda nozīme tieši grauzdējuma pakāpei? Viens no jaunā pētījuma autoriem Zahārijs Linzijs, Berijas koledžas (Džordžija, ASV) fizikas docents, stāsta – viņš pirms 20 gadiem dzirdējis baristu apgalvojam, ka tumšajos grauzdējumos ir vairāk kofeīna. Un tā daudzi domā joprojām. Bet desmit gadus vēlāk Linzijs savukārt dzirdēja, ka tieši gaišie grauzdējumi ir īstenais kofeīna karalis. Nevarējis atrast pārliecinošus datus par labu vienam vai otram viedoklim, viņš ar kolēģiem ķērās pie darba.
Pētījumā tika analizēts, kā dažādas grauzdējuma pakāpes un kafijas pagatavošanas veidi ietekmē kafijas ķīmisko sastāvu. Eksperimentā izmantotas Etiopijā ievāktas pupiņas. Pētnieki pārbaudīja piecas grauzdējuma pakāpes un trīs ekstrakcijas laikus – vienu, divas un desmit minūtes ilgu ekstrakciju. Kafijas un ūdens attiecība bija 1 pret 15.
Izrādījās, ka gaišāka grauzdējuma kafija var saturēt nedaudz vairāk kofeīna nekā tumšāka grauzdējuma kafija. Taču ir nianses – svarīgs ir arī ekstrakcijas laiks un ekstrakcijas iznākums jeb tas, cik daudz no kafijā esošajiem labumiem izšķīst ūdenī. Tumšāki grauzdējumi ir poraināki, bet ilgākas grauzdēšana laikā daļa kofeīna zūd, īpaši temperatūrā virs 204–216 grādiem pēc Celsija. Savukārt viegla vai vidēja grauzdējuma pupiņas satur vairāk kofeīna, bet pupiņu struktūra nav tik poraina, tāpēc ekstrakcijas procesā mazāk no kafijā esošā kofeīna nonāk ūdenī.
Izmēģinot dažādus pagatavošanas laikus un grauzdējuma pakāpes, pētnieki secināja – lai maksimāli palielinātu kofeīna saturu dzērienam tasītē, vislabākie tomēr ir viegli vai vidēji kafijas grauzdējumi. Kaut arī tumšāks grauzdējums kafijas garšu šķietami padara bagātīgāku un noturīgāku, tas nenozīmē, ka arī kofeīns tajā būs vairāk. Patiesībā arī gaiši un vidēji grauzdējumi ir tie, kas izceļ daudzveidīgākas garšas notis, piemēram, ziedu, augļu vai skābas nianses, kuras bieži vien pazūd no tumšāk grauzdētām pupiņām pagatavotā kafijā.
Ja tavs mērķis ir iegūt pēc iespējas lielāku enerģijas pieplūdumu, Linzijs labāk iesaka izvēlēties tasi ar vidēja grauzdējuma kafiju. Visu pētījumu meklē šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
