Lai arī daudzi vecāki mēdz sacīt, ka viņiem visi bērni vienādi mīļi, izrādās, ka tā nebūt nav. Brigama Janga universitātē (ASV) veikts pētījums parāda, ka vecāki vislabvēlīgāko attieksmi sniedz jaunākajiem bērniem, bet vecākajiem piešķir lielāku autonomiju. Tāpat attieksmi ietekmē arī bērna uzvedība un raksturs. Tiesa, atšķirīgā attieksme bieži ir neapzināta, un vecākiem pašiem nešķiet, ka radītu iespaidu – kāds no bērniem ir mīļāks, pētījumu apraksta "Science Daily".
Strīdi starp brāļiem un māsām par to, kurš tad vecākiem ir mīļāks, ir seni un izplatīti. Jaunais pētījums vieš skaidrību. Izrādās, labvēlīgāku attieksmi ietekmē dzimšanas secība, dzimums un bērna personība. Brigama Janga universitātes Ģimenes dzīves skolas profesora Aleksa Džensena veiktā pētījumā noskaidrots, ka jaunākie brāļi un māsas parasti bauda labvēlīgāku attieksmi no vecākiem, bet vecākajiem brāļiem un māsām vecāki biežāk piešķir lielāku autonomiju.
Džensens norāda, ka veiktais pētījums var palīdzēt atpazīt ģimenēm raksturīgus attieksmju modeļus, piebilstot: "Kad vecāki to apzinās, viņiem ir iespēja veikt nelielas izmaiņas, lai labumu gūtu visi."
Tāpat noskaidrots, ka vecāki pret meitām mēdz būt nedaudz labvēlīgāki nekā pret dēliem. Šo tendenci gan biežāk pamana paši vecāki, nevis bērni.
Nozīme ir arī bērna rakstura iezīmēm. Ja bērns ir atbildīgs un ar viņu ir viegli vienoties, neatkarīgi no dzimuma un dzimšanas secības, viņš saņems labvēlīgāku attieksmi.
"Lielākā daļa vecāku, iespējams, vieglāk atrod kontaktu ar vienu bērnu nekā ar citu dažādu iemeslu dēļ – personība, dzimšanas secība, dzimums vai citi faktori, piemēram, kopīgas intereses," skaidro Džensens. Viņš mudina: "Vērojiet šos uzvedības modeļus sevī. Pievērsiet uzmanību tam, kā jūsu bērns reaģē uz lietām, kas varētu tikt uztvertas kā nevienlīdzīga attieksme."
Džensens uzsver – ir svarīgi saprast, ka šī dinamika nav saistīta tikai ar brāļu un māsu sāncensību, bet arī labklājību. Viņa citi pētījumi liecina, ka bērni, kuri jūtas mazāk mīlēti no vecāku puses, biežāk saskaras ar garīgās veselības problēmām, kā arī viņiem ir raksturīgāka problemātiska uzvedība skolā.
Tāpat viņš aicina vecākus seko līdzi signāliem, kas liecina – bērnam kaut kas šķiet negodīgi. Viņi bieži to pasaka, un to nedrīkst ignorēt. "Iespējams, viņiem trūkst perspektīvas un izpratnes, bet, iespējams, arī jums ir jāveic dažas izmaiņas tajā, kā audzināt bērnus. Pārliecinieties, ka esat apdomājis arī otro iespēju."
Lai veiktu pētījumu, Džensens un viņa kolēģi pārskatīja datus par vairāk nekā 19 tūkstošiem cilvēku, izmantojot plašu publicētu un nepublicētu avotu klāstu. Pētījums sniedz plašu priekšstatu par to, kā izpaužas vecāku izvēles un kā tās var ietekmēt bērnu dzīvi ilgtermiņā.
"Dažreiz vecāki tik ļoti uztraucas par to, lai pret saviem bērniem izturētos vienādi, ka viņi var neievērot individuālās vajadzības," piebilst Džensens. Pētnieki negrib sēt vecākos vainas apziņu, bet iesaka to izmantot kā iedrošinājumu meklēt veidus, kā savu attieksmi vēl vairāk uzlabot.
Neatkarīgi no tā, vai favorītisms ir apzināts, tas var veidot māsu un brāļu attiecību dinamiku, kā arī ietekmēt visu viņu atlikušo dzīvi. Atzīstot to, ģimenes attiecības var ievērojami uzlaboties. Džensens cer, ka šis pētījums rosinās diskusijas par šo aktuālo, bet maz apspriesto tēmu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
