Kādēļ Kremļa propaganda reizēm izmanto pretrunīgus, pat pilnīgi pretējus apgalvojumus? Šī manipulācijas metode balstās uz vienkāršu principu – pārpludināt informācijas telpu ar tik lielu daudzumu pretrunīgas informācijas, ka cilvēkam kļūst grūti vai pat neiespējami atšķirt patiesību no meliem, un cilvēks vairs netic nekam.
2014. gads. Krievija virs Ukrainas notriec "Malaysia Airlines" reisa MH17 lidmašīnu. Kremļa propagandas mašinērija strādā ar pilnu jaudu. Lidmašīnu notrieca Ukrainas iznīcinātājs. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēma bija pie vainas. Patiesībā lidmašīna bija pilna ar jau mirušiem cilvēkiem. To pastrādāja ASV specdienesti. Šie bija tikai daži no Kremļa alternatīvajiem skaidrojumiem MH17 traģēdijai.
2022. gads. Krievija veic civiliedzīvotāju slaktiņu no Kijivas netālu esošajā Bučā. Krievijas propaganda vienlaikus apgalvo: upuri ir aktieri; to izdarīja paši ukraiņi; tas vispār nenotika; tas tika filmēts rietumos un tā tālāk.
Šie ir divi vislabāk zināmie gadījumi, kad Kremļa propagandas mašīna ieslēdza tā dēvēto propagandas šļūteni, lai noslīcinātu patiesību melos. Šīs manipulācijas taktikas mērķis nav pārliecināt par kādu konkrētu versiju, bet gan radīt haosu un apjukumu. Šādas safabricētas, pretrunīgas notikušā versijas tika izplatītas ar mērķi radīt šaubas un neticību realitātei.
Kad cilvēki saskaras ar pārāk daudz pretrunīgas informācijas, tie mēdz apjukt – kā lai noskaidro patiesību šo dažādo skaidrojumu klāstā? Šis paņēmiens cilvēkus padara ciniskus – zūd ticība jebkuram un visiem avotiem. Daudzi vienkārši nogurst no informācijas pārpilnības un pārstāj interesēties par notiekošo.
Turklāt šī manipulācija grauj uzticību patiesiem informācijas avotiem. Neatkarīgi mediji ziņo par vienu stāstu – to, kas ir balstīts uz faktiem un reāli noticis. Kremļa propaganda sēj šaubas: kādēļ rietumu mediji nerunā par visām alternatīvajām versijām? Rietumu mediji tātad slēpj "patiesību"! Kremļa propaganda cenšas radīt iespaidu, ka "patiesība" ir kaut kur pa vidu starp realitātē notikušo un dažādajiem propagandas safabricējumiem.
Kritiskā domāšana ir kā lietussargs, kas palīdz aizsargāties no šādas melu straumes. Kad redzi neskaitāmas pretrunīgas versijas par vienu notikumu, tas bieži ir signāls, ka patiesību mēģina noslēpt zem melu kalna. Tādos brīžos ir īpaši svarīgi pievērsties uzticamiem, neatkarīgiem informācijas avotiem, kas balsta savus secinājumus uz pārbaudāmiem faktiem un pierādījumiem, nevis teorijām un minējumiem.
--
Šis video ir daļa no projekta "Melns uz balta". Tas ir Valsts kancelejas ilgtermiņa stratēģiskās komunikācijas projekts, lai vairotu Latvijas sabiedrības noturību pret dezinformāciju un citām manipulācijas metodēm informatīvajā telpā. Uzzini vairāk par manipulācijas metodēm melnsuzbalta.lv "Melu mednieku" video sērijās, kā arī iepazīsties ar rokasgrāmatu pret dezinformāciju, rakstiem, podkāstiem un citiem noderīgiem materiāliem, kas palīdzēs atpazīt un pretoties dezinformācijai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
