Viena no pirmajām lietām, ar ko ASV prezidents Donalds Tramps "atzīmējās", stājoties amatā un parakstot veselu lērumu izpildrīkojumu, uz visu pārējo lēmumu fona šķita pat nedaudz komiska. Ja par nodomu izstāties no Pasaules veselības organizācijas un lēmumu apžēlot vairāk nekā pusotru tūkstoti Kapitolija "šturmētāju" varēja vien grūtsirdīgi nopūsties, tad par rīkojumu amerikanizēt atlantu un Meksikas līci pārdēvēt par Amerikas līci daudzi uzjautrinājās. Tik svarīgi, ka tam jābūt prezidenta dienaskārtībā no pirmās dienas amatā. Taču kā tur īsti ir – vai varenākās valsts prezidents vispār drīkst ņemt un pārdēvēt ģeogrāfiskas vietas pēc savas patikas?
Mantojuma saglabāšanai
Izpildrīkojumā, kura nosaukumu rotā frāze "Amerikas diženums", pamatots – tas ir ASV nacionālajās interesēs daudzināt mūsu nācijas neparasto mantojumu un nodrošināt, ka arī nākamās paaudzes var svinēt amerikāņu varoņu mantojumu. "Mūsu nacionālo dārgumu – elpu aizraujošu dabas brīnumu un vēsturisku mākslas darbu – nosaukumiem jāgodina vizionāru un patriotisku amerikāņu vēsturiskais devums," pausts izpildrīkojuma tekstā.
Ģeogrāfisku vietu pārdēvēšana kā tāda nav nekāds bezprecedenta gadījums. Un, kā to piedzīvojušas daudzas savulaik karā ierautas valstis, tostarp arī Latvija, ielām vispār nosaukumi mainīti ik pa gadiem, mainoties okupācijas spēku pārvaldītajām teritorijām. Taču tas ir kas cits – ielas ir ielas, iekšēja valsts darīšana.
Bet ko tad, ja atlanta pārrakstīšana skar kaut ko, kas attiecas uz vairākām valstīm? Tur var būt drusku sarežģītāk. Taču vispirms par to, kas ASV robežās – Denali kalnu.
Par spīti vietējiem
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
