Grieķijā zemestrīces nav nekas neparasts – tā atrodas seismiski aktīvā zonā, kur pazemes grūdieni ir regulāra parādība, ar ko jārēķinās un jāsadzīvo. Taču neparsta ir pēdējās dienās novērotās seismiskās aktivitātes neatlaidība Santorini. Nu jau piekto dienu salu drebina zemestrīces, kas pamudinājušas vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku pamest tūristu iecienīto salu. Izskanējušas arī raizes par to, vai tās nevarētu būt priekšvēstnesis ļoti spēcīgam vulkāna izvirdumam.
Tās nav jaunas bažas. Jau vairākus gadus pētnieki spriež, ka Santorini ir "bumba" ar laika degli. Tas, cik tieši šis deglis ir garš, nav zināms. Dažu kilometru attālumā no Santorini puskilometra dziļumā atrodas Kolumbo vulkāns. Tas aizvien ir aktīvs. Vēsture liecina, ka tas pamatīgi "izšāvis" 17. gadsimta vidū. Bojā gājuši vairāki desmiti cilvēku un daudz dzīvnieku, taču tas ne tuvu nav postošākais izvirdums šajā reģionā. Ja aplūkojam šo salu no putna lidojuma, tad redzamas sekas milzīgam izvirdumam pirms aptuveni 3600 gadiem. Būtībā salas ieskauj gigantisku kalderu jeb gāzu eksplozijas rezultātā radušos vulkāna krātera padziļinājumu. Pa vidu ūdens, apkārt salas – senā vulkāna krātera malas. Savukārt Kolumbo atrodas otrpus šīs senās kalderas centram, uz ziemeļaustrumiem no Santorini, un aizvien ir aktīvs.
Tur, kur šobrīd salu ieskauts ūdens klajums, reiz slējās vulkāna krāteris.
2022. gada 22. oktobrī žurnālā "Ģeoķīmija, ģeofizika, ģeosistēmas" publicētā pētījumā teikts, ka agrāk neatklāta magmatiskā kamera, kas veidojas zem Kolumbo vulkāna, potenciāli var novest pie jauna izvirduma, apdraudot iedzīvotāju un tūristu drošību salā. Vai šī brīža zemestrīču sērija ir priekšvēstnesis kam sliktākam?
Kopš 1. februāra Kiklādu salu arhipelāgā, konkrēti Santorini un netālu esošajā Amorgā, fiksētas vairāk nekā 500 zemestrīces. Lielākā daļa ir samērā vājas – ar magnitūdu trīs vai mazāk, kas nopietnus postījumus ēkām īsti nodarīt nevar. Taču desmitiem grūdieni bijuši arī ar magnitūdu virs trīs, un stiprākā – ar magnitūdu pieci. Kā jau seismologi norādījuši iepriekš, Grieķijā un arī tieši Kiklādu arhipelāgā zemestrīces nav kaut kas ārkārtējs un nepieredzēts, taču tik daudzu pazemes grūdienu sērija ar šādu intensitāti ir visai neparasta, ja pirms tam nav bijusi lielāka zemestrīce un šie nav tai sekojoši pēcgrūdieni. Labā ziņa, ka grūdienu epicentrs ir dziļi zem ūdens, kas nozīmē mazākus postījumus salās. Tomēr nav izslēgts, ka sekos arī lielāka zemestrīce, kas arī pamudinājis iedarbināt ārkārtas situācijas plānus un mudināt tūkstošiem cilvēku evakuēties.
Bet par vulkānu? Vai šie pazemes grūdieni var būt priekšvēstnesis izvirdumam? Pazemes grūdienu pieaugums var būt viena no pazīmēm, kas liecina par drīzu izvirdumu. Tās arī var būt viens no veicinošajiem faktoriem. Taču, kā uzsvērts ASV Ģeoloģijas dienesta vietnē, "zemestrīces var ierosināt tuvu esoša vulkāna izvirdumu vien tad, ja vulkāns jau ir bijis "nobriedis" drīzam izvirdumam".
Oksfordas Universitātes Zemes zinātņu profesors Deivids Pails savās darba gaitās pētījis vulkānus un Santorini kalderu. Viņš izdevumam "Live Science" skaidro, ka šie pazemes grūdieni, visticamāk, nav saistīti ar pieaugošu vulkānisko aktivitāti, bet tikai ar plātņu tektoniku. Tomēr, tā kā šis viss notiek zem ūdens, mērījumus veikt ir sarežģīti. Lielākā daļa pazemes grūdienu ir no apgabala starp Kolumbo vulkānu un Anidras saliņu. Pails uzsver, ka tieši par šo apkaimi nav zināms, vai ir tieša saikne starp tektonisko aktivitāti un Kolumbo aktivitāti. "Mēs patiesībā visai maz zinām par šiem dzīļu mehānismiem, kas te piegādā vulkāniem magmu," vietne "Live Science" citē pētnieku.
Kaut sekojošs Kolumbo izvirdums viņa ieskatā nav šobrīd ticamākais scenārijs, nevienu versiju izslēgt nevar. Par to, ka grandiozs izvirdums droši vien nav gaidāms, viņam piekrīt Kosts Sinolakis, starptautiski atzīts dabas katastrofu pētnieks. "Mēs uzskatām, ka nelieli Kolumbo izvirdumi notiek vidēji reizi 50 gados, tāpēc kaut kad drīz tas arī varētu notikt," viņš izteicies grieķu TV kanālam "Skai TV". Tomēr milzīgi izvirdumi – kā pirms 3600 gadiem notikušais – pašlaik nedraudot, jo pētnieku ieskatā šādi izvirdumi te notiek vidēji reizi 17 000 gados.
Diemžēl šobrīd aizvien zinātniekiem nav metožu, lai drošticami un precīzi uz priekšu prognozētu zemestrīces. Arī par gaidāmiem vulkānu izvirdumiem nevar pateikt – tas gaidāms pēc diviem mēnešiem un trim dienām. Par iespējamo izvirdumu parasti brīdinājuma signāli fiksējami vien neilgi pirms paša notikuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
