Ļoti slikto gaisa kvalitāti Latvijā izraisījis piesārņojums no Polijas  (4)

Runa ir par cieto daļiņu piesārņojumu – PM10 ir daļiņas, kuru diametrs ir mazāks par 10 mikrometriem (metra miljono daļu), bet PM2,5 attiecīgi ir daļiņas, kuru diametrs ir mazāks par 2,5 mikrometriem. Vissliktākā situācija pašlaik ir Rucavā un Liepājā. Rucavas novērojumu stacijā 25. februāra rītā PM10 rādītājs bija 77 mikrogrami uz kubikmetru, kas atbilst sliktai gaisa kvalitātei, bet PM2,5 piesārņojums – 72 mikrogrami uz kubikmetru, kas atbilst ļoti sliktai gaisa kvalitātei. Liepājā rīta stundā, kad cilvēki dodas uz darbu ar automašīnām, PM2,5 piesārņojums bija vēl lielāks.

Kā Latvijas Radio raidījumam "Pusdiena" skaidroja Indriksone, šie rādītāji dienas gaitā var variēt, jo aptuveni 20-30% šajā piesārņojumā ir lokālas izcelsmes – vietējās apkures, transporta pienesums. Pārējais ir pārrobežu piesārņojums, kas, saskaņā ar "Copernicus" datiem, nācis no Centrāleiropas, pārsvarā no Polijas, taču arī no Lietuvas.

Indriksone skaidro, ka slikta gaisa kvalitāte Latvijā saglabāsies arī trešdien un ceturtdien, jo šobrīd tam ir labvēlīgi laikapstākļi. Saulainais, skaidrais laiks ir patīkams mums, taču piesārņojuma izkliedi tas neveicina. "Piesārņojums mazināsies, tiklīdz mainīsies vēja virziens un ātrums vai valstī ienāks nokrišņu zona," stāstīja LVĢMC Monitoringa daļas vadītāja.

Aktuālos datus par gaisa kvalitāti var atrast šajā LVĢMC sadaļā. Kā redzams, pārējie gaisa kvalitātes rādītāji Latvijā šobrīd ir normas robežās. Gan ozona, gan sēra dioksīda, gan slāpekļa dioksīda līmenis atbilst labas vai ļoti labas gaisa kvalitātes kritērijiem.

Kā norāda Veselības inspekcija, gaisā suspendētās cietās daļiņas var tikt tieši emitētas gaisā (primārais PM) un var veidoties atmosfērā no gāzveida prekursoriem – sēra dioksīda, slāpekļa oksīdiem, amonija un ne-metāna gaistošiem organiskiem savienojumiem (sekundārie PM). Primārie PM un prekursoru gāzes var būt gan antropogēnas (saistītas ar cilvēku darbību), gan dabīgas izcelsmes.

Pie sliktas un ļoti sliktas gaisa kvalitātes jāsāk uzmanīties arī tiem iedzīvotājiem, kam nav īpašas jutības pret šādu piesārņojumu – ieteikums ir samazināt intensīvas aktivitātes ārā, ja rodas tādi simptomi kā klepus, iekaisis kakls un iekaisušas acis. Savukārt jutīgām iedzīvotāju grupām pie sliktas gaisa kvalitātes arī bez simptomu parādīšanās būtu jāapsver iespēja samazināt fiziskas aktivitātes ārpus telpām.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām par PM10 koncentrāciju gaisā, lai nekaitētu veselībai, rekomendēts nepārsniegt 15 mikrogramus uz kubikmetru vidēji gada griezumā, bet 24 stundu griezumā nepārsniegt 45 mikrogramus uz kubikmetru.

Kā norāda Veselības inspekcija, suspendētās cietās daļiņas ar diametru zem 10 mikrometriem tiek gan augšējos elpceļos, gan arī plaušās.

"Epidemioloģiskajos pētījumos cieto daļiņu nelabvēlīgo iedarbību galvenokārt saista ar sulfātu, sodrēju un skābju iedarbību neatkarīgi no masas indikatoriem, lai gan eksperimentāli nav iegūti pierādījumi par atsevišķo vielu iedarbības kaitīgumu reālajās koncentrācijās," rakstīts VI informatīvajā materiālā. Par suspendēto cieto daļiņu kaitīgumu spriež pēc to masas, ne pēc sastāva. "Būtiski ņemt vērā arī suspendēto cieto daļiņu akūto iedarbību, kas ir saistīta ar biežāku ārstēšanos slimnīcās sirds asinsvadu un elpošanas sistēmas traucējumu dēļ. Tādēļ svarīgi ņemt vērā PVO vadlīnijas, kas nosaka gan ilgtermiņa (gada vidējās), gan īstermiņa (24 stundu) robežkoncentrācijas."