Kāpēc tikai gandrīz supermēness? Jo pēdējo un šogad lielāko "īsto" supermēnesi piedzīvojām 7. aprīlī, kad tas bija perigejā. Maijā tas vērotājam no Zemes izskatīsies nedaudz mazāks par aprīļa pilnmēnesi.
Supermēness gan nav strikti definēts astronomijas jēdziens – tā ieviešanu parasti piedēvē nevis kādam astronomam, bet gan astrologam Ričardam Nollem. Tomēr, neskatoties uz šo apsvērumu, šis termins ir "iegājies" arī astronomijas amatieru un entuziastu aprindās.
Ar supermēnesi mēs saprotam parādību, kad Mēness ir perigejā vai tuvu tam, un šis brīdis sakrīt ar pilnmēness fāzi. Mēness orbīta ap Zemi ir elipse, nevis perfekts aplis, tādējādi Mēness attālums līdz Zemei ir mainīgs. Apogejā (tālākajā punktā no Zemes) tas ir ap 406 tūkstošu kilometru attālumā, bet perigejā (vistuvāk Zemei) ap 356 tūkstošu kilometru attālumā, tādējādi vērotājam no Zemes izskatās nedaudz lielāks nekā parasti.
Šī atšķirība nav ļoti izteikta, taču pamanāma gan. Supermēness parasti izskatās arī par kādu desmitdaļu spožāks nekā "parasts" pilnmēness.
Kaut konkrēti definētu kritēriju, protams, nav, parasti par supermēness parādību runā tad, kad pilnmēness fāzē tas ir vismaz 90% no Zemei tuvākā punkta – perigeja.
Maija pilnmēnesi dēvē arī par ziedu mēnesi, taču līdz tik grandiozam supermēnesim kā aprīlī drusku pietrūkst. Ja šī gada 7. aprīlī Mēness Zemei pietuvojās 356,906 kilometru attālumā, tad 6. maijā tas būs nedaudz tālāk – 359 655 kilometru attālumā. Perigejā tas bija pirmdien. Īsts pilnmēness gan būs ceturtdien, 7. maijā, kad Mēness no Zemes būs vēl nedaudz tālāk, taču vērotājam no Zemes ar neapbruņotu aci tas kā pilnmēness izskatīsies arī trešdien, 6. maijā.
Šonedēļ ir pēdējā iespēja 2020. gadā redzēt mēnesi tik lielu – nepalaid to garām un dodies ārā! Protams, ievērojot distancēšanos un pulcēšanās ierobežojumus. Nākamo supermēnesi atkal varēsim vērot pēc nepilna gada – 2021. gada aprīlī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
