Campus  - 830
Foto: Pixabay
Pēc teju desmit ārvalstīs pavadītiem gadiem Latvijā atgriežas zinātnieks Kristaps Kļaviņš, lai Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrā ar Marijas Sklodovskas-Kirī stipendijas atbalstu pētītu metabolītus kā imūnmodulējošas piedevas biomateriāliem, savā vietnē informē universitāte.

"Konkurss uz stipendiju bija ļoti liels. Tā ir ļoti, ļoti sīva konkurence, kur piedalās no visas Eiropas labākie jaunie zinātnieki," intervijā "Radio SWH" raidījumam "Tikko atgriezušies" stāsta Kļaviņš (interviju vari noklausīties, klikšķinot šeit), Austrijas Zinātņu akadēmijas Molekulārās medicīnas centra nodaļas vadītāja vietnieks. Viņš norāda, ka pievienosies RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātei, kura "RTU radījusi vislielāko skaitu inovatīvu risinājumu un izgudrojumu", un projektu īstenos kopā ar profesoru Jāni Loču.

"Tas, ka es to ieguvu, ir apliecinājums manai ekselencei, tam, ko es spēju izdarīt, un tam, ko esmu ieguvis Rīgas Tehniskajā universitātē. Tas, ko viņi (RTU) ir sasnieguši, piemēram, biomateriālu pētījumu ziņā. Mana vērtība apvienojumā ar RTU vērtību spēj sniegt kaut ko daudz, daudz vairāk. Un to arī novērtēja Eiropas Savienība un Marijas Kirī stipendiju konkursa komisija," stāsta zinātnieks.

Kļaviņa darba lauks ir metabolisma pētniecība. "Cilvēki to vairāk saprot, runājot par pārtiku. Klasiskais izteiciens: "Man ir ātrs vai lēns metabolisms." Bet metabolisms ir iesaistīts daudz dažādos citos procesos. Piemēram, slimībās," raidījumā skaidro zinātnieks. Ar Marijas Sklodovskas-Kirī stipendijas atbalstu topošajā pētījumā tiks skaidrots, "kā mainās metabolisms, ja tiek veikta ārstēšana ar biomateriāliem. Protams, kā jau visai ārstēšanai ir dažādas blakusparādības. Ārstēšana var izdoties, var neizdoties. Pētot metabolismu, varam mēģināt saprast labāk, kas tieši neizdodas, kāpēc un kā veidot labākus materiālus," par pētījuma mērķiem stāsta zinātnieks.

Biomateriāliem ir svarīga nozīme dažādu kaulu defektu ķirurģiskā ārstēšanā. Tomēr ar šo ārstēšanas metodi ir saistīti vairāki riski. Pirmkārt, pati ķirurģiskā procedūra var izraisīt iekaisumu un kaula infekciju, otrkārt, kaulu aizvietošana var neizdoties un ir nepieciešamas atkārtotas operācija. Ir zināms, ka organisma imūnsistēmas reakcija uz implantētajiem biomateriāliem ir galvenais faktors, kas nosaka ārstēšanas ilgtermiņa iznākumu.

"Met4Bone" mērķis ir izstrādāt jaunus biomateriālus, kuros ir iestrādāti endogēni metabolīti. Šādus biomateriālus potenciāli varētu izmantot kā efektīvu un drošu stratēģiju imūnsistēmas reakcijas modulēšanai, lai panāktu pacientiem labvēlīgākus rezultātus kaulu ķirurģiskas ārstēšanas gadījumā. Šajā starpdisciplinārajā projektā tiks apvienoti jaunākie sasniegumi metabolisma pētījumu jomā ar mūsdienīgām biomateriālu dizaina un izpētes metodēm.

Kļaviņš Vīnē pētījis, kā slimība spēj mainīt metabolismu un kā metabolisms izraisīt slimības. Kad ģimenē radusies doma atgriezties Latvijā, viņš sācis pētīt, vai šeit tiek veikti līdzīgi pētījumi. 2018. gadā viņš sācis runāt ar universitātēm Latvijā un uzmanību piesaistījusi tieši RTU, kas Kļaviņa vērtējumā, demonstrējusi progresīvu domāšanu un uz attīstību vērstu skatījumu nākotnē.

"Un tad mēs vienojāmies, ka varētu apvienot manu pieredzi metabolisma pētījumā - kā mainās metabolisms slimību vai ārstēšanas gadījumā – un RTU ekspertīzi biomateriālos," viņš stāsta.

Kļaviņa ilgtermiņa plānos ir pievienoties arī mācībspēku rindām, dalīties savā pieredzē ar studentiem un vadīt maģistra un doktora darbus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!