LU zinātnieki vēl soli tuvāk Alcheimera slimības apturēšanai  (4)

Arvien palielinoties pasaules iedzīvotāju vidējam mūža ilgumam, sabiedrībai pieaug ar vecumu saistītu hronisku slimību izplatība, kas rada gan sociālo, gan ekonomisko slogu. Ar demenci saistītas slimības ir trešais izplatītākais nāves cēlonis Eiropā, bet vēl joprojām ir ierobežotas iespējas ārstēt šo neirodeģeneratīvo slimību.

Atrodot jaunas likumsakarības, LU MF Farmakoloģijas katedras pētnieki medicīnas doktors Vladimirs Piļipenko un doktora grāda pretendente Karīna Narbute nu ir soli tuvāk izpratnei par šīs slimības rašanās mehānismiem. LU fonda pārvaldītā un uzņēmuma "Mikrotīkls" finansiāli atbalstītā projekta mērķis bija izpētīt, vai un kā antidiabētiskais preparāts metformīns uzlabo neironālos procesus sporādiskas Alcheimera slimības modeļa dzīvniekos. 95-99 procentos gadījumu Alcheimera slimībai ir sporādiska izcelsme, proti, nav zināms, kas to ir izraisījis, – oksidatīvais stress, izmainīta glikozes vielmaiņa smadzenēs, gēnu ekspresijas izmaiņas, insulīna rezistence, neiroiekaisums vai arī visu šo procesu kopums.

Demence ir sindroms, kas raksturo vairākas multifaktorālās neirodeģeneratīvās slimības, un to attīstība ir neatgriezenisks process. Esošā terapija neapstādina ar demenci saistīto slimību progresu, turklāt var rasties blakus parādības, un ne visiem pacientiem tā ir iedarbīga. Tikai 1-5 procentos gadījumos slimība ir ģenētiski mantota.

Alcheimera slimības pacienti cieš no atmiņas zuduma, sociālo funkciju traucējumiem un vispārējo funkciju pasliktināšanās, bet sporādiskas Alcheimera slimības gadījumā patoloģisko procesu sākums ir pat desmitus gadu pirms klīnisko simptomu parādīšanās. Turklāt sporādiska tipa Alcheimera slimība ir cieši saistīta ar otrā tipa cukura diabētu. Zināms, ka otrā tipa cukura diabēta slimniekiem ir par 40 procentiem lielāks risks saslimt ar demenci, un 80 procenti Alcheimera slimnieku ir insulīna rezistence vai otrā tipa cukura diabēts.

Pēdējo 10 gadu laikā antidiabētiskie preparāti plaši tiek pētīti kā potenciāli līdzekļi ar demenci saistītas saslimstības ierobežošanai, proti, ar potenciālu apstādināt slimību, pirms tā ir sākusies – jau prodromālajā fāzē. Tas paver iespējas pielietot slimības gaitu izmainošās terapijas (disease-modifying therapies). Metformīns ir iegūts no dabas vielas atvasinājuma guanidīna, un tas ir plaši izmantots hipoglikemizējošais preparāts otrā tipa cukura diabēta ārstēšanai.

"Modelējot izmaiņas, laboratorijas dzīvniekiem tika atveidots smadzeņu diabēts. 14 dienas pēc toksīna ievadīšanas hipokampā, precīzāk, smadzeņu rajonā, kas atbild par atmiņu veidošanu un pārstrādi, bija novērota protektīva iedarbība," skaidro projekta vadītājs, medicīnas doktors Piļipenko.

Pētījuma gaitā iegūtie rezultāti parāda, ka metformīna lietošana:

Projektā piedalījās gan LU, gan Rīgas Stradiņa universitātes studenti. Piesaistot finansējumu, pētnieku grupa vēlas turpināt tālāku metformīna neiroprotektīvā potenciāla izpēti.

Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.