Pētnieki Ķīnā identificējuši jaunu cūku gripas H1N1 pēcteci, kas šobrīd nodēvēts par G4. Jāatgādina, ka H1N1 bija vīruss, kas izraisīja gripas pandēmiju 2009. gadā, un zinātnieki ir nobažījušies, ka arī 2009. gada cūku gripas "atvase" G4 potenciāli varētu izraisīt jaunu pandēmiju, vēsta ziņu aģentūra AFP. Šim vīrusam ir visas būtiskākās pazīmes, kas liecina par augstu spēju inficēt cilvēkus, skaidro zinātniskajā izdevumā "PNAS" publicētā pētījuma autori.
Pētījumā no 2011. līdz 2018. gadam zinātnieki paņēma 30 tūkstošus iztriepju no cūku deguniem kautuvēs 10 Ķīnas provincēs, kā rezultātā tika izolēti 179 cūku gripas paveidi. Lielākā daļa bija iepriekš nezināmas vīrusa mutācijas, taču ne visi no tiem vieš bažas. Daļa vīrusu parādījās tikai reizi septiņu gadu laikā, kad tika ievākti dati. Taču ar G4 cūkas inficējās gadu no gada, turklāt pēc 2016. gada ar šo vīrusa paveidu inficēto cūku skaits pieauga īpaši strauji.
Pēc tam zinātnieki izolētos vīrusus pētīja, veicot eksperimentus ar mājas seskiem – šos dzīvniekus bieži izmanto tieši pētot gripas vīrusus, jo infekcijas gadījumā galvenie simptomi ir līdzīgi tiem, kurus piedzīvo cilvēki, proti, drudzis, klepošana, šķaudīšana.
Eksperimentos novērots, ka cūku gripai H1N1 radniecīgais G4 ļoti strauji replicējas cilvēka šūnās, kā arī mājas seskiem, kas inficēti tieši ar G4, bija daudz smagāki simptomi nekā tiem, kas inficēti ar citiem gripas vīrusiem.
Tāpat zinātnieku atklātais ļauj secināt, ka tā imunitāte, kuru cilvēks iegūst, inficējoties ar kādu no sezonāli cirkulējošiem gripas vīrusiem un pēc tam atveseļojoties, nenodrošina imunitāti pret G4. Attiecīgi arī vakcīnas pret mums zināmajiem gripas paveidiem negarantē aizsardzību pret G4.
Laika posmā no 2016. līdz 2018. gadam veiktais monitorings un asins paraugu analīzes liecina, ka ar G4 inficējušies ap 10% cūku fermu strādnieku, bet kopumā ar šo vīrusa paveidu saskarsmē varētu būt nonākuši ap 4,4% no Ķīnas iedzīvotājiem.
"Šis pētījums ir skaudrs atgādinājums, ka pastāvīgi jārēķinās ar risku, ko rada jauni zoonotiski patogēni, kā arī ka tieši fermās audzēti dzīvnieki, ar kuriem cilvēkiem ir daudz ciešāks kontakts nekā ar savvaļas dzīvniekiem, var būt nākamo pandēmisko vīrusu avots," AFP komentē Kembridžas Universitātes veterinārās medicīnas departamenta vadītājs Džeimss Vuds.
Tikmēr ar jauno koronavīrusu SARS-CoV-2 pasaulē zināmo inficēšanās gadījumu skaits pārsniedzis 10 miljonus, bet vīrusa izraisītās infekcijas Covid-19 rezultātā miruši jau vairāk nekā 500 tūkstoši cilvēku. Par jaunā koronavīrusa zoonotisko izcelsmi šobrīd ir vairākas versijas, taču pētījumi vēl jāturpina.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
