Pieci Eiropas Komisijas ieteikumi Latvijai pētniecības un inovāciju attīstībai  (4)

Starptautisko ekspertu komanda divu vizīšu laikā 2019. gada septembrī un novembrī tikās ar Latvijas likumdevējiem un augsta līmeņa politikas veidotājiem, kā arī vadošajiem tautsaimniecības nozaru, zinātnisko institūtu, universitāšu un pētniecības organizāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu viņu redzējumu par cilvēkkapitāla attīstību pētniecībā un inovācijās, un tā lomu Latvijas ekonomikas izaugsmē. Pēc datu apkopošanas un informācijas analīzes ir tapis ziņojums ar pieciem stratēģiskiem ieteikumiem veiksmīgai pētniecības un inovāciju cilvēkkapitāla attīstībai Latvijā:

1. Padarīt pētnieka karjeru pievilcīgu potenciālajiem interesentiem – konkurētspējīgs un stabilas atalgojums ir pievilcīgas pētnieka karjeras atbalsta sistēmas pamatnosacījums. Lielākajai daļai akadēmiskā personāla un pētnieku būtu jāstrādā pilnā slodzē vienā iestādē. Nepieciešams izveidot pētnieka karjeras atbalsta sistēmu ar skaidrām un paredzamām karjeras iespējām un līdzsvaru starp akadēmisko un zinātnisko darbu. To var panākt, palielinot augstākās izglītības un zinātnes finansējumu, novēršot studiju programmu sadrumstalotību, kā arī uzlabojot zinātnisko institūciju kopainu. Latvijas Zinātnes padomei, konsultējoties ar akadēmisko kopienu, būtu jānosaka skaidras pamatprasības garantētās nodarbinātības jeb tenūras sistēmas ieviešanai Latvijā.

2. Nepieciešami uzlabojumi doktorantūras studiju kvalitātē un atbilstošu ienākumu nodrošināšana doktorantūras studentiem. Stipendijām doktora grāda iegūšanai jābūt ievērojami lielākām par vidējiem mēneša ienākumiem Latvijā. Tajā pašā laikā doktorantūras studentiem jāizvirza noteiktas prasības, piemēram, par to, ka doktorantūras studijas nav savienojamas ar pilnas slodzes darbu (izņemot rūpnieciskās doktorantūras programmas) ārpus augstākās izglītības institūcijas (AII). Stipendiju saņēmējiem ir jānodrošina ieguldījums savas AII darbībā.

Doktorantūras studijām nepieciešams stabils valsts finansējums, iekļaujot arī starptautiskās mobilitātes izmaksas. Lai piesaistītu talantīgākos Latvijas zinātniekus un ārvalstu pētniekus, nepieciešama mērķtiecīgu pasākumu programma, kā veidot Latvijas pētniecības un inovāciju sistēmu starptautisku.

3. Radīt labvēlīgus apstākļus, kas veicina uzņēmējdarbības un inovāciju ekosistēmu veidošanos un attīstību – Latvijā notiek aktīva darbība inovāciju agrīnās attīstības posmā (seed activities), kas var būt pamats, veidojot inovāciju ekosistēmas galvenajās viedās specializācijas jomās. Iesaistot visas galvenās ieinteresētās puses kopīga redzējuma izveidē, stiprinot uzņēmējdarbības kultūru augstākās izglītības iestādēs un zinātniskajos institūtos, Latvija var spert nākamo soli un radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbībai un inovāciju ekosistēmām. Būtiski ir iesaistīt pašvaldības kā ekosistēmu attīstītājas un finansētājas, kā arī rosināt kopīgus inovāciju projektus starp akadēmisko un uzņēmējdarbības sektoru.

4. Piesaistīt jaunas ieinteresētās puses un nostiprināt esošo lomu, lai paaugstinātu zinātnes un tehnoloģiju (Z&T) jomās strādājošo nodarbinātības līmeni. Absolventiem ir nepieciešams attīstīts darba tirgus savā specialitātē. Darbavietu spēja "absorbēt" jeb nodarbināt zinātnes un tehnoloģiju absolventus tādējādi ir atslēga, lai padarītu šīs jomas pievilcīgākas Latvijas un arī ārvalstu jauniešiem. Latvijā nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa pieeju valsts finansējumam jaunuzņēmumiem un to atbalsta mehānismiem, veicināt mazo un vidējo uzņēmumu modernizāciju, izveidot programmu ārvalstu investoru piesaistei un nodrošināt mērķtiecīgus stimulus un atbalstu uzņēmumiem, kuriem ir vislielākais potenciāls dot ieguldījumu pētniecībā, attīstībā un inovācijās Latvijā.

5. Veicināt sadarbību un mobilitāti starp augstākās izglītības un zinātniskajām institūcijām, uzņēmumiem, vietējām un reģionālajām ieinteresētajām pusēm. Latvijā sadarbība un saziņa starp dažādām pētniecībā un inovāciju jomā iesaistītajām pusēm ir pārāk sadrumstalota. Lai to novērstu, valstī nepieciešama stratēģiska pieeja ar praktiskiem risinājumiem sadarbības veicināšanai. Piemēram, lai mazinātu šķēršļus mazo un vidējo uzņēmumu sadarbībai ar zinātniskajām institūcijām, būtu jānodrošina praktiskas konsultācijas un viegli pieejami "pirmā soļa" pakalpojumi. Augstākās izglītības iestādēs ieviešot uzņēmējdarbības kultūru, visai AII/zinātnisko institūciju kopienai būtu jāuztver sadarbība ar uzņēmumiem un sabiedrību kā neatņemama izglītības un zinātniskās darbības sastāvdaļa. Starpnozaru pētnieku mobilitātei jābūt sasniedzamai ar skaidri strukturētām un mērķtiecīgām shēmām doktorantūras studentiem, pēcdoktorantiem un vadošajiem pētniekiem

"Cilvēkkapitāla attīstība pētniecības un inovāciju jomā ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem Latvijas tautsaimniecības virzībai uz zināšanu ekonomiku ar augstāku pievienoto vērtību, kā arī valsts pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšanai un produktivitātes paaugstināšanai. Mēs esam pārliecināti, ka pierādījumos balstītas reformas šajā jomā uzlabos mūsu pētniecības un inovāciju sniegumu jau nākamajos gados," uzskata IZM valsts sekretāra vietnieks un Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dr. Dmitrijs Stepanovs.

Seko inovāciju un tehnoloģiju nozares jaunumiem portālā Labsofatvia.com.