Foto: Shutterstock
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzdevumā Eiropas Komisijas "Apvārsnis 2020" Politikas atbalsta vienība ir izvērtējusi Latvijas cilvēkkapitāla attīstības politiku pētniecībā un inovācijās un sagatavojusi rekomendācijas tās uzlabošanai.

Starptautisko ekspertu komanda divu vizīšu laikā 2019. gada septembrī un novembrī tikās ar Latvijas likumdevējiem un augsta līmeņa politikas veidotājiem, kā arī vadošajiem tautsaimniecības nozaru, zinātnisko institūtu, universitāšu un pētniecības organizāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu viņu redzējumu par cilvēkkapitāla attīstību pētniecībā un inovācijās, un tā lomu Latvijas ekonomikas izaugsmē. Pēc datu apkopošanas un informācijas analīzes ir tapis ziņojums ar pieciem stratēģiskiem ieteikumiem veiksmīgai pētniecības un inovāciju cilvēkkapitāla attīstībai Latvijā:

1. Padarīt pētnieka karjeru pievilcīgu potenciālajiem interesentiem – konkurētspējīgs un stabilas atalgojums ir pievilcīgas pētnieka karjeras atbalsta sistēmas pamatnosacījums. Lielākajai daļai akadēmiskā personāla un pētnieku būtu jāstrādā pilnā slodzē vienā iestādē. Nepieciešams izveidot pētnieka karjeras atbalsta sistēmu ar skaidrām un paredzamām karjeras iespējām un līdzsvaru starp akadēmisko un zinātnisko darbu. To var panākt, palielinot augstākās izglītības un zinātnes finansējumu, novēršot studiju programmu sadrumstalotību, kā arī uzlabojot zinātnisko institūciju kopainu. Latvijas Zinātnes padomei, konsultējoties ar akadēmisko kopienu, būtu jānosaka skaidras pamatprasības garantētās nodarbinātības jeb tenūras sistēmas ieviešanai Latvijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!