'Ubiquiti Latvia' stāsts: no idejas līdz R&D centram ar 100 darbiniekiem

Labs of Latvia: Kas ir "Ubiquiti"?

Kristaps Rikāns: Globālā mērogā "Ubiquiti" ir labi atpazīstams informācijas tehnoloģiju ražotājs. Nav tik labi zināms kā uzņēmums "Apple", jo mūsu klients nav patērētājs. Mūsu klients ir dažādas nozares un uzņēmumi, kas izmanto produktus, lai veidotu datu pārraides tīklu internetam un izbūvētu jebkāda veida infrastruktūru. Mūsu produkti ir maršrutētāji, komutatori, bezvadu piekļuves punkti, videonovērošanas sistēmas, datu drošības aizsardzības serveri.

Latvijas uzņēmums ir "Ubiquiti" meitas uzņēmums – R&D šūna. Šeit daudz jauni un talantīgi inženieri rada jaunus produktus un mēģina tos nogādāt globālajā tirgū masveida ražošanā, kas ne vienmēr izdodas, bet cenšamies darīt maksimāli daudz, lai lielākā daļa no Rīgā izstrādātajiem produktiem nonāktu tirgū. Mēs sākumā bijām jaunuzņēmums, kas nu jau ir uzaudzis un uzaudzējis muskuļus, bet mūsu vide joprojām ir "startapīga".

Kā tu to domā? Kas no jaunuzņēmumu kultūras joprojām ir saglabāts?

Ir vairākas lietas. Pirmā – mēs idejas pārvēršam produktos. Uzņēmuma īpašnieks Roberts Pera ir vizionārs. Viņš ir mūsu Stīvs Džobss vai Īlons Masks. Roberts izgudro idejas jauniem produktiem. Ir arī idejas, kas rodas mūsu uzņēmumā un mūsu inženieru galvās. Un mēs visas šī idejas tālāk realizējam prototipā un ražojam mazās partijās. Ja produkts darbojas un sevi pierāda, iztur visus pārbaudījumus, tad tas nonāk masveida ražošanā. Tas ir līdzīgi kā jebkurā jaunuzņēmumā.

Otra lieta, kas mūs padara "startapīgu", ir uzņēmuma vide, jo mēs neesam tradicionāla korporācija ar daudzlīmeņu hierarhiju, vadību un direktoriem. Mēs esam uzņēmums, kur visi ir vienā līmenī. Trešā lieta – mēs esam salīdzinoši maza komanda, aptuveni 100 cilvēki, kas ir jauni un talantīgi, beiguši skolu, grib sevi pierādīt. Viņiem galva ir pilna ideju un daudz enerģijas.

Cik daudz šim uzņēmumam pasaulē ir R&D centru?

Kopējais biroju skaits ir 20, bet ne visi ir R&D centri. R&D centri ir aptuveni 10. Mēs esam viens no lielākajiem R&D centriem, un mums ir ļoti daudz un dažādi projekti un produkti. Ja citos R&D centros tiek strādāts pie viena produkta vai viena liela projekta, tad Rīgā mēs izstrādājam daudz dažādus produktus un attīstām daudz dažādas idejas, kas padara šo centru multifunkcionālu un interesantu darbiniekiem. Viņi ikdienā redz savus kolēģus un to, cik daudz lietas mēs izstrādājam. Viņiem ir pieeja šīm idejām. Viņi palīdz tās radīt un testē. Šis viss ir iespējams, jo Latvijā ir ļoti daudzpusīgi inženieri, kuri ir nākuši no dažādām vidēm un no dažādiem uzņēmumiem ar dažādu pieredzi, jo Latvijā nav viena liela nozare. Attiecīgi cilvēki sanāk kopā un spēj realizēt daudz un dažādus produktus.

Latvijā daudz tiek diskutēts par izglītības kvalitāti. Ko jūs par to varētu teikt – vai esat apmierināti ar to, kādus inženierus saņemat no skolas sola?

Mūsu pieredze ar jauniem inženieriem, kas tikko nāk no skolas, ir salīdzinoši neliela, jo, protams, jaunuzņēmums nevar ņemt jauniešus no skolas. Viņi nevar uzbūvēt to, kas mums ir vajadzīgs. Viņiem joprojām pašiem ir vajadzīgi mentori. Tāpēc mēs sākumā pirmos gadus augām un attīstījāmies kopā ar pieredzējušiem inženieriem un projektu vadītājiem.

Taču tagad jau mēs esam kļuvuši atvērti jaunajiem talantiem. Līdz šim jāsaka, esam ļoti patīkami pārsteigti par viņu spējām. Es nevaru komentēt izglītības kvalitāti, jo es domāju, ka izglītības sistēma joprojām ir novecojusi. Viņi paši par to uzjautrinās. Bet kaut kā viņi tomēr spēj būt ļoti efektīvi un salīdzinoši ātri strādāt pie nopietniem projektiem. Acīmredzot tā izglītības kvalitāte nav tik slikta. Mēs gan vērtējam ne tikai izglītību un darba pieredzi, bet arī pašu personību – cik daudz jaunais cilvēks ir gatavs mācīties un arī veltīt laiku pašmācībai.

Cik daudz produktu ierauga dienasgaismu un cik paliek prototipa līmenī?

Sākumā mēs spējām no desmit idejām realizēt piecas. Un no tām piecām trīs nonāca masveida ražošanā. Taču mēs augam un attīstāmies. Domāju, ka šobrīd no desmit idejām vismaz astoņām ir jānonāk līdz gala produktam. Mēs mācāmies un kļūstam gudrāki.

Ko tu pats esi iemācījies kā uzņēmējs?

Daudzas mācību stundas ir bijušas. Kas man nāk prātā – svarīgākais ir cilvēki un inženieri. Ir ļoti svarīgi, kas ir pirmie cilvēki uzņēmumā. Kāds esi vadītājs un kā spēj pieņemt darbā pirmos darbiniekus? Kas nāk pie tevis strādāt nevis dēļ naudas, bet tāpēc, ka patīk ideja? Ļoti grūti sākumā ir izveidot šo komandu. Kad tā ir liela, tad tas ir citādāk – nāk palīgā personāla vadītājs un vēl citi palīgi. Taču, ja pats neiesaisties atlases procesā, bieži vien tiek pieņemti darbā ne tik lojāli un kvalitatīvi cilvēki un inženieri. Cilvēkfaktors ir milzīgs, un tam ir jāpievērš lielākā uzmanība.

Otra lieta – ir ļoti uzmanīgi jāizvērtē biznesa idejas, pie kurām strādāsi. Esmu ļoti daudz saskāries ar Latvijas jaunuzņēmumiem, kas ir nākuši sadarboties. Bet es uzreiz redzu, ka nav vērts tērēt laiku. Jā, varbūt ideja ir laba, bet tai ir daudz milzīgi riski vai citi iemesli, kāpēc tā nevar tikt realizēta. Vai arī – ja var tikt realizēta, tad to nepirks, jo tā būs pārāk dārga. Varbūt produkta dzīves cikls ir pārāk īss.

Finansējums arī vienmēr ir problēma. Cik to vajag? Kas ir investori? Bet finansējums mūsdienās ir diezgan viegli pieejams, ja ir laba ideja un laba komanda, tad brīvu līdzekļu pasaulē ir ļoti daudz.

Cik daudz jūs uzņēmuma procesos ieviešat automatizāciju un cik daudz arvien ir vajadzīgs cilvēku darbs?

R&D procesā viss lielākoties ir roku darbs. Robotizācija vairāk notiek ražošanā. Protams, tagad arī R&D fāzē parādās roboti. Piemēram, ar 3D printeriem prototipus var izdrukāt turpat pie sava darbagalda. Līdz ar to nav nepieciešams roku darbs. Ļoti daudz ko var simulēt – neizstrādāt produktu, bet pārbaudīt ar virtuālas mašīnas izstrādes plati. Vienkārši uzraksti programmu, kaut produkts pat vispār nav salodēts!

Tu minēji investīciju pieejamību. Kā Latvija izskatās no ārvalstu uzņēmēju un investoru puses? Cik esam gatavi šādu R&D centru veidošanai?

Mana pieredze liecina, ka Latvijā ir ļoti labvēlīga vide, ja neskatāmies uz dažām ķibelēm, kas bija banku sektorā. Mūsu lielākā problēma ir mazais cilvēku skaits. Lielus ambiciozus projektus šeit nav iespējams realizēt. Tajā pat laikā, ja paskatāmies uz Lietuvu, kas arī ir salīdzinoši neliela valsts, tur ceļ milzīgas rūpnīcas. Ir kaut kādi iemesli, kāpēc līdz Latvijai tās nenonāk. Es domāju, ka tur ir gan iemesli, gan darbs valdībai. Taču, ja skatāmies kopumā, Latvija ir gan politiski pareizi noskaņota, gan finanšu tirgus ir caurspīdīgs un drošs. Arī cilvēki runā pareizajās valodās un ļoti labi spēj sastrādāties ar dažādām nācijām un dažādiem uzņēmumiem. Īpaši – Eiropu un ASV. Ne man, ne maniem draugiem un paziņām, kuri arī strādā IT nozarē, nav bijuši īpaši šķēršļi investīciju piesaistei Latvijā.

Kādi ir "Ubiquiti Latvia" mērķi?

Mēs gribam kļūt par vadošo Silīcija ielejas uzņēmuma R&D IT centru Latvijā ar labāko inženieru komandu un atpazīstamāko zīmolu. Mēs jau šobrīd varam apgalvot, ka Latvijā ir "Apple" vai "Tesla" līdzvērtīgi produkti, bet komanda vēl nav tik labi pazīstama un produkti nestāv visu veikalu plauktos. Tagad tikai ir jāturpina augt un jāpiesaista jaunie talanti. Protams, gribam augt gan cilvēku skaita, gan projektu ziņā, radīt vēl jaunas darbavietas. Mēs jau šobrīd esam viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem IT nozarē Latvijā. Un mēs gribam arī Latvijas vārdu nest pasaulē, lai "Ubiquiti Latvija" kļūst par labu paraugu citām nozarēm un uzņēmumiem.

Kā gūt panākumus? Uzzini un iedvesmojies tehnoloģiju portālā Labsoflatvia.com.