LZP izsludinātās valsts pētījumu programmas virsmērķis ir ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību, aizsargāt iedzīvotājus un, īstenojot augstas gatavības zinātniskos projektus, steidzami atjaunot ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi. Pētījumi tiek īstenoti trīs tematiskajās jomās: veselības aprūpe un sabiedrības veselība, inženiertehniskie risinājumi, kā arī tautsaimniecība un sabiedrības labklājība.
Kopumā līdz gada beigām paredzēts īstenot 10 projektus, kurus, kā ziņo LZP, augstu novērtējuši starptautiskie zinātniskie eksperti (vidējais ekspertīzes konsolidētais vērtējums ir 12,98 no 15 iespējamajiem punktiem). Zinātnes mobilizācijai cīņai pret vīrusu no valsts budžeta kopumā atvēlēti teju pieci miljoni eiro.
Apjoma un finansējuma ziņā lielākie ir RSU Sabiedrības veselības institūta vadošās pētnieces docentes Andas Ķīvītes-Urtānes vadītais projekts "Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana", Infektoloģijas katedras vadītājas profesores Ludmilas Vīksnas vadītais projekts "Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem" un RSU Komunikācijas studiju katedras pētnieces Alises Tīfentāles vadītais projekts "Dzīve ar Covid-19: novērtējums par koronovīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē".
"Šī Latvijā ir unikāla pētniecības programma – dinamiska, starpdisciplināra un vērsta uz plašu sadarbību starp zinātniskajām institūcijām. Lepojos ar RSU zinātniekiem, kas operatīvi reaģēja uz izsludināšanu un strauji izstrādāja pieteikumus. Liela nozīme bija arī veiktajam "mājasdarbam" – ārkārtas situācijas sākumposmā mūsu zinātnieki izveidoja datubāzi ar iespējamajām pētniecības tēmām, kādas varētu realizēt RSU pandēmijas kontekstā, nemitīgi to papildinot, kā arī piedaloties ar idejām LZP organizētajā Covid-19 izpētes platformā. Kad tika izsludināta valsts pētījumu programma, tas, ka pētniekiem jau bija idejas un uzsākti projekti, kā arī bija iegūtas visas nepieciešamās atļaujas pacientu paraugu ievākšanai un izmantošanai, palīdzēja operatīvi samobilizēties," stāsta RSU Zinātnes departamenta direktore Liene Ņikitina-Zaķe, uzsverot, ka īpašs paldies jāsaka arī Borisa un Ināras Teterevu fondam, kas piešķīra finansējumu Covid-19 pacientu iesaistīšanai – biobankas ietvaros tiek ievākti bioloģiskie paraugi un fenotipiskie dati, kas turpmāk tiks izmantoti vīrusa un slimības izpētei, tostarp arī valsts pētījumu programmā.
RSU Zinātnes departamenta direktore pauž gandarījumu, ka apstiprinātie projekti ir viens otru papildinoši. Piemēram, projekts "Covid-19 saistīto paraugu biobankas un asociēto datu integrētās platformas izveide Latvijā" tiek ievākti dati, kurus pēcāk analizē profesores Vīksnas vadītajā projektā. Mijiedarbība un datu apmaiņa noritēs arī starp medicīnas un veselības aprūpes, kā arī sociālo zinātņu projektiem. Turklāt iegūtie dati būs atvērti un pieejami lietošanai citiem pētniekiem un sabiedrībai kopumā.
Vairāk par projektiem vari lasīt RSU mājaslapā, klikšķinot šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
